Uz jautājumu, kāpēc pāris mēnešos jau četras reizes veikti grozījumi, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) pārstāve Lineta Mikša rakstiski atbild: «Konkursa nolikumu labojām, lai precizētu nolikumā iekļautās prasības un veicinātu kopēju izpratni par Pasūtītāja izvirzītajiem nosacījumiem. Ierosinājumi precizēšanai bija gan no departamenta puses, gan no potenciālajiem pretendentiem.» Tehniskais projekts konkursa uzvarētājiem būs jāizstrādā līdz 2015. gada beigām.
Ziemeļu koridora pirmais posms sākas no autoceļa A2 Rīga-Sigulda pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei jeb Austrumu maģistrālei. Posma garums ir aptuveni 9,1 kilometrs, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta informācija. Pirmā posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās - pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala un Jaunciema gatvi 6,5 kilometru garumā, bet otrā daļa ir pārbūvējamais Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometru garumā.
Brīvības ielas dubliera skiču projekts ir gatavs, un būtu grēks laist garām iespēju, ka pusi no projektēšanas izmaksām var segt no ES fondiem, Dienai uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR): «Mērķis ir izstrādāt tehnisko projektu, lai nākamajā plānošanas periodā pēc sešiem gadiem varētu pretendēt uz ES fondu finansējumu un sākt būvēt.» Tiesa, līdz tam laikam jāatrisina vēl kāda problēma - īpašumu jautājumi, jo zemes gabalu atpirkšanai pēc provizoriskām tirgus cenām būtu vajadzīgi astoņi deviņi miljoni eiro.
Lai jaunbūvējamais Brīvības ielas dublieris iekļautos vienotā transporta sistēmā, Rīgas domei jāpaveic vēl divi mājasdarbi Austrumu maģistrāles būvniecībā. Vēl nav izbūvēts 2,5 kilometrus garš posms starp Vietalvas un Ieriķu ielu, kā arī, piesaistot ES fondu naudu, beidzot jāizbūvē Sarkandaugavas pārvads.
Spriežot pēc RDPAD pārstāves sniegtās informācijas, darbs pie pārējo trīs posmu projektu izstrādes notiek vienlaicīgi: «Šobrīd notiek darbs pie Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2., 3 un 4. posma tehnisko projektu izstrādes, kuri provizoriski varētu būt izstrādāti 2020. gadā.» Tomēr A. Ameriks saka, ka vispirms izsludinās konkursu 3. un 4. kārtas projektēšanai, kas savienos Buļļu un Kleistu ielas krustojumu ar Jūrmalas apvedceļu. Vistālāk īstenošanas ziņā var atvirzīties otrais posms, kurš paredz Daugavas šķērsojumu. Lai gan daudzu gadu gaitā veiktas dažādas izpētes, Rīgas vadība joprojām norāda, ka vēl jāveic aprēķini iegremdētajam tunelim. Līdz šim aprēķinātas augstā tilta un urbtā tuneļa izmaksas, taču šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās. Šo posmu sarežģītu dara tas, ka trase šķērso Meža kapus, zem kuriem, visticamāk, arī jābūvē tunelis.