«Daži kritiķi viņu dēvē par Kanādas Čehovu,» komiteju citēja Reuters. Viņas īsajos stāstos, tāpat kā XIX gadsimta krievu klasiķa Antona Čehova darbos, sižets ir sekundārs, paverot ceļu smalkām detaļām. «Viņas darbos bieži atainota ikdienas dzīve, kas papildināta ar izšķirošiem notikumiem, sava veida epifānijām, kas izgaismo pārējo stāstu un ļauj kā zibens spērienam parādīties eksistenciālas dabas jautājumiem.» Viņas darbos dominē spēcīgs reģionālais fokuss, kas vēsta par notikumiem rakstnieces dzimtajā pusē. Stāstu galvenās varones bieži ir gados jaunas meitenes, kuras saskaras ar virkni dilemmu, kas rodas, pieaugot un mēģinot izprast dzīvi nelielā pilsētā.
Ontārio provincē dzimusī A. Manro sāka rakstīt jau pusaudzes gados, un viņas pirmais stāstu krājums Dance of the Happy Shades publicēts 1968. gadā. Kopš tā laika izdots vairāk nekā ducis viņas stāstu krājumu. Grāmata Meiteņu un sieviešu dzīve izdota arī Latvijā. Rakstniece ir trīskārtēja Kanādas ģenerālgubernatora balvas literatūrā laureāte, kā arī 2009. gadā ieguvusi Bukera prēmiju.
A. Manro vienmēr bijusi savas jomas labāko vidū, uzsvēra raidsabiedrības BBC mākslas nodaļas redaktors Vils Gomperts. «Reti kurš rakstnieks ir viņai līdzvērtīgs. Viņai izdodas atkost to, kā tas ir - būt cilvēkam.»
Laureāte saņems naudas balvu astoņus miljonus zviedru kronu (652 tūkstoši latu). Nobela prēmija tiks pasniegta 10. decembrī Stokholmā.