Zviedru akadēmijas pārstāvis Pēters Englunds īpaši slavē H.Milleres lakonisko valodu. «Viņas darbos ir neticams spēks, viņas stils ir ļoti, ļoti unikāls. Tu vari izlasīt puslappusi un uzreiz atpazīsi, ka tā ir Herta Millere.» Līdzīgu viedokli Dienas slejās izteicis kultūras vēsturnieks Jānis Krēsliņš: «Milleres darbos atrodams izcils totalitāro režīmu iekšējo struktūru zirnekļu tīklu attēlojums. Lasot Milleri, saprotam savu neseno vēsturi jaunā gaismā.»
56 gadus vecā H.Millere dzimusi Rumānijas vāciešu ģimenē. Pēc augstskolas beigšanas viņa sāka tulkošanas darbu rūpnīcā, bet 1979.gadā tika atlaista, jo atteicās sadarboties ar komunistiskās Rumānijas slepeno dienestu. 1982.gadā debitēja literatūrā, bet drīz vien komunisti aizliedza viņai publicēt savus darbus dzimtenē, jo viņa uzdrošinājās atklāti kritizēt Čaušesku režīmu. «Jau pirmajos darbos viņa dod vaļu savam svešinieka skatam, dziļi autobiogrāfisko prozu izvēršot par Eiropas nesenās vēstures nozīmīgu analīzi,» raksta J.Krēsliņš. 1987.gadā H.Millere emigrēja uz Vāciju, tagad dzīvo Berlīnē.