Pasaules slavu M. Vargass Ljosa guva 1963. gadā, kad tika izdots viņa romāns Pilsēta un suņi, kura pamatā ir personīgā pieredze Militārajā akadēmijā Peru. Autors sacījis, ka Militārajā akadēmijā viņš «iepazina elli». Grāmata izpelnījās kritiķu simpātijas un Peru militārā režīma dusmas. Tika sadedzināti aptuveni tūkstoš romāna Pilsēta un suņi eksemplāru.
Šis un romāni Zaļā māja un Kapteinis Pantaleons un Sieviešu Labo Pakalpojumu Rota izdoti arī latviski.
Pagājušā gadsimta 70. gados M. Vargass Ljosa kļuva par aktīvu Fidela Kastro pārvaldītās Kubas kritiķi un savā politiskajā nostājā tuvinājās brīvā tirgus filozofijai, lai gan kādreiz bija kreisi noskaņots. Par leģendāru kļuvis Meksikas galvaspilsētā Mehiko 1976. gadā notikušais kautiņš starp M. Vargasu Ljosu un slaveno kolumbiešu rakstnieku Gabrielu Garsiju Markesu, kuru pirmais savulaik dēvēja par «Kastro kurtizāni» un kurš arī ir Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Publiski gan kautiņa iemesls nav zināms.
1990. gadā rakstnieks kandidēja uz Peru prezidenta krēslu, bet zaudēja vēlāk korupcijā apsūdzētajam Alberto Fudzimori. Pēc tam M. Vargass Ljosa pārcēlās uz Eiropu un 1993. gadā ieguva Spānijas pilsonību.