Jāatgādina, ka SEN ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 5% dabasgāzes stacijām, 10% - atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% - stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifiem. Oktobra sākumā Saeima EM izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz SEN ieviest jau no 2014. gada 1. janvāra, nodeva izskatīšanai komisijās.
Subsīdijas cirps pamatīgi
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena Dienai norādīja, ka ar jauno nodokli tiks aplikti visi ieņēmumi, kurus atbalstāmie elektroenerģijas ražotāji ieguvuši, pārdodot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. E. Urpena atzina, ka, piemēram, vēja enerģijas ražotājam, kura ieņēmumi no miljons kilovatstundu elektroenerģijas pārdošanas veidotu 75 000 latu, jaunais nodoklis būtu jāsamaksā 7500 latu apjomā. Jāpiebilst, ka 2012. gadā no vēja enerģijas ražotājiem saražotā elektroenerģija no visiem atbalstāmajiem ražotājiem tika iepirkta par viszemāko cenu - 7,5 santīmiem, kas nozīmē 4,22 santīmi virs tirgus cenas. Salīdzinājumam jāmin, ka lielās koģenerācijas elektrostacijas ar jaudu virs 4 MW saņēma 4,52 santīmu atbalstu virs tirgus cenas, mazās koģenerācijas stacijas - 6,92 santīmus, mazie HES - 9,42 santīmus, biomasas elektrostacijas - 9,45 santīmus, bet biogāzes elektrostacijas - 9,52 santīmus virs tirgus cenas.
Attiecīgi vēja ražotājiem, kuriem subsīdijas veido mazāko daļu no ieņēmumiem, tās tiek apcirptas visstraujāk - par aptuveni 17,7%. Šiem uzņēmumiem, tāpat kā mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem, arī ir jārēķinās ar visdramatiskāko kopējo apgrozījuma kritumu - par 10%.
«SEN 10% apmērā ir pārāk liels - nozares rentablitāte saskaņā ar KPMG pētījumu ir robežās no 8% līdz 12%. Nodoklis tiek piemērots visai elektroenerģijas cenai - ne tikai subsīdijai, bet arī tirgus cenai, kas ir absurds,» nodokļa ietekmi kritiski raksturo Latvijas Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes loceklis Toms Nāburgs.
Savukārt, piemēram, siltuma ražošanas uzņēmumam, kura kopējais apgrozījums veido aptuveni 12 miljonus latu un kurš no elektroenerģijas pārdošanas gūst divus miljonus latu lielus ieņēmumus, tam piemērotais 5% nodoklis veicinās ieņēmumu kritumu par 100 tūkstošiem latu jeb aptuveni 0,83% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma, ļauj secināt EM teiktais.
Slogs nebūs vienmērīgs
Igaunijas energokompānijai Eesti Energia meitasuzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers prognozē, ka SEN ietekme uz katru ražotāju būs atšķirīga. «Vēja enerģijas ražotājiem un mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem nav kurināmā izmaksu un arī citas izmaksas ir nelielas, tāpēc atbalsta samazinājums varētu būt vieglāk pārdzīvojams. Tomēr situācija varētu būt radikāli atšķirīga tad, ja attiecīgajai ražotnei ir arī vēl neatmaksāti kredīti, kuri ir ņemti, rēķinoties ar konkrētu ieņēmumu līmeni,» skaidro J. Bethers.
Enefit valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka jaunā nodokļa ietekme grūtāk ir prognozējama elektrības ražotājiem, kuriem kurināmais jāiepērk, un tā rezultātā izmaksas var mainīties. Tiesa, daļai no tiem būtisku daļu ieņēmumu veido arī siltumenerģijas pārdošana, piebilst J. Bethers. Enefit pārstāvis arī atzīst, ka viņa vadītais uzņēmums pagaidām nav aprēķinājis, kā jaunais nodoklis ietekmēs uzņēmumam Valkā piederošo biomasas koģenerācijas staciju.
Savukārt uzņēmums Fortum Jelgava aprēķinājis, ka jaunais nodoklis uzņēmumam, kuram Jelgavā ir divas koģenerācijas stacijas - dabasgāzes 4MW un biomasas 23MW -, radītu ieņēmumu kritumu par aptuveni 580 tūkstošiem latu gadā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Gintas Cimdiņas aplēsēm, tā iespaidā siltumenerģijas tarifs pilsētā pieaugtu par aptuveni 10% un rezultātā siltumenerģijas tarifs Jelgavā varētu būt atkal jāpalielina - pat par aptuveni 8%. «Turklāt absurds ir tas, ka mūsu jaunajai biomasas koģenerācijas stacijai SEN likme ieplānota 10% apmērā, bet gāzes koģenerācijas stacijai - 5% apmērā. Iznāk, ka vairāk atbalstam,» piebilst G. Cimdiņa.
Pārmet steigu un nevērību
Nodokli kritiski vērtē arī enerģētikas eksperts, Providus pētnieks Reinis Āboltiņš, kurš norāda, nodoklis ieviests, neņemot vērā atšķirības, kas pastāv starp dažādiem ražotājiem, un tikai formāli uzklausot nozares uzņēmēju viedokli.
«Nav runa tikai par apjomu, kādā tiek samazināts šis atbalsts, bet arī par veidu, kā šis nodoklis tiek piemērots un iekasēts,» skaidro R. Āboltiņš. Piemēram, nav saprotams, «kāpēc pieņemts lēmums šo nodokli iekasēt vēl pirms atlīdzības izmaksāšanas ražotājiem», uzsver enerģētikas eksperts, paskaidrojot, ka ražotājiem, kuriem ir konkrētam uzņēmējdarbības plānam piesaistītas kredītsaistības, izdevīgāk būtu nodokli Valsts kasē pārskaitīt pašiem.
Jāatgādina, ka kritisku viedokli par SEN ieviešanu paudis arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Ar sašutumu R. Āboltiņš vērtē arī faktu, ka atjaunojamās enerģijas ražotājiem savus priekšlikumus un komentārus par plānoto likumdošanu bijusi iespēja iesniegt tikai vienreiz, turklāt «iepriekš uzņēmējiem tika teikts, ka sākotnēji apspriežamais likuma teksts ir tikai aptuvens uzmetums».
Savukārt T. Nāburgs norāda, ka «nodoklis nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK) un vispār nav garantijas, ka EK to atļaus ieviest». Nav arī zināms, «vai un kad SEN no budžeta nonāks pie elektroenerģijas lietotājiem», piebilst T. Nāburgs. Nodoklis ir nepieņemams investoriem, jo politiķi ar to var manipulēt, kad un kā ienāk prātā, norāda T. Nāburgs, prognozējot, ka tā rezultātā Latvijas investīciju vide būs sagrauta un jaunu atjaunojamo enerģijas resursu projektu nebūs.
Arī R. Āboltiņš prognozē, ka nodokļa ietekmē, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt savus mērķus atjaunojamās enerģijas attīstības jomā atbilstoši Eiropas Savienībai (ES) solītajam, jo SEN ieviešana ievērojami samazinās uzņēmēju intereses atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tiesa, enerģētikas eksperts neslēpj, ka iespējamas pārmaiņas briest arī pašā ES - aktīvas diskusijas par atjaunojamās enerģijas subsīdiju samazināšanu sākušās vairākās valstīs. Asi Eiropas valstīs pastāvošo subsīdiju sistēmu kritizē arī ietekmīgā Eiropas elektroenerģētiķu asociācija Eurelectric, kuras vadītājs Hanss Ten Berge Dienai norādīja - dāsnās subsīdijas kropļo tirgu, jo mudina investorus ieguldīt ražotnēs, kurās iespējams saņemt dāsnāku atbalstu, nevis domāt par ražotā produkta konkurētspēju un atbilstību patērētāju interesēm. Pēc viņa domām, atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstība ir iespējama arī bez subsīdijām, piemērojot efektīvākus un lielākus nodokļus par oglekļa dioksīda izmešiem.