Tādējādi valsts budžetā tiktu ieskaitīta tāda pati summa kā līdz šim pašvaldību budžetos. Ostu pārstāvji savukārt pauda neapmierinātību, sakot, ka lieku līdzekļu ostām nav un, lai piepildītu valsts budžetu šādā veidā, būs jāņem kredīts.
SM ierosinājums ostām patika krietni labāk. Pirmkārt, tas paredz, ka izmaiņas stāsies spēkā nevis nākamgad, bet 2015. gadā. Otrkārt, ideja paredz starpību starp ostas ienākumiem un izdevumiem jeb peļņu vienādās proporcijās sadalīt pašvaldības un valsts budžetos pēc tam, kad no šīs starpības atskaitīti investīciju izdevumi. Pagaidām gan izskatās, ka pēc investīciju izdevumiem neko daudz sadalīt neizdosies, jo ostu pārvaldes norāda - pārpalikums ir niecīgs. Tāpēc nākas secināt, ka nākotnē varētu rasties iebildumi pašvaldībām, jo SM piedāvājums nozīmē arī to, ka līdzšinējie 10%, ko pašvaldības saņēma, ietu tām secen. Skaidrības par to, kāds būtu pareizākais veids, kā lielajām ostām sniegt ieguldījumu valsts budžetā, vēl īsti nav. Pašreizējās diskusijas radījušas vien viedokļu sadursmes.
Anrijs Matīss
Satiksmes ministrs
Mūsu piedāvājums ir kardināli atšķirīgs no tā, ko piedāvāja EM, kas bija nolēmusi uzlikt papildu nodokli apgrozījumam. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai osta strādājusi labi vai slikti, pakalpojumi kļūtu dārgāki, un mēs šādu risinājumu principiāli neatbalstām. Mūsu piedāvājums paredz, ka gan valsts, gan pašvaldības būtu solidāri ieinteresētas attīstīt ostu darbību un darīt tā, lai ostām būtu labāki rādītāji, lai ieņēmumi pēc iespējas vairāk pārsniegtu izdevumus. Tad arī ostu vadība būtu ieinteresēta minimizēt nevajadzīgus izdevumus un maksimizēt ieņēmumus, kurus beigās iekasētu pašvaldība, veidojot infrastruktūru ap ostu un pievadceļus, savukārt valsts attīstītu ceļu un dzelzceļu infrastruktūru. Būtībā atliks mazāk naudas saimniekiem, kas šo ostu pārvalda.
Daiga Grūbe
EM pārstāve
SM priekšlikums nav nekas jauns, un par līdzīgiem priekšlikumiem jau bijušas diskusijas. Arī mēs piedāvājām risinājumu, ka par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu triju lielo ostu pārvaldes budžetā iemaksā daļu no izdevumu un ieņēmumu starpības jeb peļņas. Savukārt, lai neveidotos situācija, ka nākamgad pēkšņi neviena no ostu pārvaldēm vairs nav spējīga strādāt ar peļņu, summa nedrīkstētu būt mazāka par to, kas tiek iemaksāta pašvaldību budžetā, proti, 10% no noteiktām ostu maksām. Arī mēs piedāvājām ņemt vērā ostu investīciju plānus pēc to detalizēta izvērtējuma. Pašreizējā SM piedāvājumā tomēr pastāv risks, ka budžets papildu atdevi no brīvostām kaut minimālā apmērā nākamgad nesaņems, jo atšķirībā no iepriekš koalīcijā diskutētajiem piedāvājumiem šajā gadījumā netiek paredzēts minimālo iemaksu slieksnis.
Anita Leiškalne
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve
Ir svarīgi uzzināt mērķus, kam tiks izmantota no ostām papildus iekasētā nauda. Līdz šim nav skaidri pateikts, ko ar iegūto naudu darīs tālāk. EM paziņojusi, ka ieguldīs ceļos, bet nav pateikts, kādos ceļos, kādā infrastruktūrā. Vai ir zināmi konkrēti aprēķini un konkrēti projekti? Ja šo naudu novirza kaut kādam autoceļam kaut kādā pagastā, tad Latvijas ekonomika no tā neko lielu neiegūst, bet ostas zaudē savu finansiālo kapacitāti, jo tiek atņemta nauda, ko var ieguldīt tieši ostu un tranzīta biznesa attīstībai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošanā. Ir jādomā par pelnošas nozares attīstību, reinvestējot tajā nopelnītos līdzekļus, tādējādi nodrošinot augošu ekonomiku ilgtermiņā un tai sekojošus papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Ģirts Greiškalns
EM pārstāvis Rīgas brīvostas valdē
Valstij jāsaņem atdeve no saviem aktīviem ostās. Nav pietiekami vērtēt ostu darbības produktivitāti tikai pēc viena kritērija - kravu apgrozījuma. Nosakot skaidrus, rezultatīvus rādītājus, kā arī potenciālo finanšu atdevi gan valstij, gan pašvaldībai nodevu, dividenžu, peļņas normas vai citu pasākumu veidā, tiks izvirzīti skaidri ekonomiski mērķi. Savukārt, ja nav vēlēšanās neko mainīt pārvaldībā un mērķu definēšanā, tad atliek noteikt ostām vismaz tās pašas saistības pret valsti, ko Ostu likums paredz attiecībā uz līdzekļu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos no iekasētajām ostu maksām. Nav pamatoti uzskatīt, ka tādējādi Latvijas ostas kļūs nekonkurētspējīgas, cietīs komersanti vai tām būtu jāceļ ostu maksas, jo, skatoties uz citu Eiropas valstu pieredzi, var secināt, ka ostas nodrošina atdevi no saviem aktīviem gan valstij, gan pašvaldībai, nezaudējot konkurētspēju, bet tieši otrādi - spējot veiksmīgi attīstīties un piesaistīt jaunas kravas un komersantus.
Guntars Krieviņš
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks
Jebkura papildu nodeva vai nodoklis ietekmēs Liepājas ostas darbību un konkurētspēju tranzīta biznesā, jo ikviens kravu īpašnieks un piegādātājs vēlas stabilitāti un prognozējamību īstermiņā un ilgtermiņā. Tāpēc svarīgi valstij veidot pārdomātu nodokļu politiku, izvērtējot visus riskus un pieņemot pārdomātus un ekonomiski pamatotus lēmumus. Protams, SM piedāvājums ir pieņemamāks nekā EM vēlme ar nodokli aplikt turpat vai visus apgrozāmos līdzekļus, kas ievērojami apgrūtinātu sākto investīciju projektu īstenošanu un kavētu jaunu sākšanu. Savukārt SM priekšlikumu varēsim vērtēt, kad būs skaidri zināma aprēķina metodika un izvērtēta tās pamatotība.
Kaspars Briškens
Loģistikas asociācijas izpilddirektors
Ir skaidrs, ka ostas nestrādā efektīvi. Turklāt patlaban nav motivācijas mehānisma, kas ostas piespiestu strādāt efektīvāk. Ar šādām nodevas formām efektivitāte nevairosies. Tie piedāvājumi, ko izteikušas ministrijas, nesasniegs mērķi. Mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu - ostu teritoriju nodevu. Tas nozīmētu, ka visas ostas teritorijas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība, tiek apliktas ar nodevu 100% apmērā. Tas mudinātu ostas meklēt investorus, kuri varētu apsaimniekot tukšās teritorijas. Nodeva varētu būt noteikts procents no zemju kadastrālās vērtības vai ideālā gadījumā kaut kādām pietuvinātām tirgus vērtībām. Kārlis Leiškalns
Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors
SM piedāvājums izskatās nopietnāk un izsvērtāk nekā EM tīri politiskie priekšlikumi. EM piedāvājums būtībā nozīmē to, ka ostām bankās nāksies aizņemties naudu, lai ieskaitītu noteiktu summu valsts budžetā vispārējas infrastruktūras attīstībā. Ostas pārvalde principā ir valsts pārvaldes iestāde, kuras aplikšana ar nodokli ir nereāla un bezjēdzīga. Ostas pārvalde jau nodrošina infrastruktūru un darboties iespēju virknei ostas uzņēmumu. Jau tā pašvaldību speciālajā budžetā ostas ieskaita 10% no virknes dažādu maksu, bet likumā par to ir skaidra piebilde - tas vajadzīgs, lai varētu savienot ostas teritorijā esošo infrastruktūru ar pašvaldības teritorijā esošo infrastruktūru. Tā nav nekāda nodeva, tas ir mērķmaksājums.
Imants Sarmulis
Ventspils brīvostas pārvaldnieks
SM ierosinājums jau skan labāk, varbūt tiešām tas ir risinājums. Ja jau parādās tāda nauda, kuru nav kur likt, protams, jāmaksā. Bet par kādu peļņu jūs tagad runājat? Mēs līdz 2020. gadam cīnīsimies ar naudas trūkumu. EM ierosinājumu vērtēju negatīvi, jo mums nav nemaz tādu līdzekļu, par kuriem varētu pildīt šīs papildu saistības. Mums ir liels kredītportfelis, ir jārealizē Kohēzijas fonda projekti un vēl dažādi citi projekti, jānodrošina Nacionālā attīstības plāna realizācija. Atskaitot kārtējos izdevumus no regulārajiem ienākumiem, kas ir aptuveni 17 miljoni latu, paliek pāri aptuveni seši miljoni latu. Tā ir mūsu investīciju jeb kredītatdošanas jauda. Gandrīz visa peļņa aiziet kredītu atmaksai. Tagad izskanējuši tik daudz priekšlikumu, ka vairs nav skaidrības, kas ir spēkā, par ko tiek diskutēts. Labākais risinājums būtu ļaut ostām mierīgi strādāt.