Veidojot fiktīvu kafejnīcu, _Diena_ sarunās ar konkrētiem uzņēmējiem pārliecinājās, ka nodokļu maksāšana pie izdevības tiek apieta. Valsts ieņēmumu dienests (VID), galvenokārt stiprinot savu tehnoloģisko parku, negrasās padoties.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) šonedēļ arī izdevis rezolūciju, kurā Finanšu (FM) un Labklājības ministrijai uzdod izveidot darba grupu un līdz 15.janvārim apkopot priekšlikumus, kas nepieciešams, lai nodokļus iekasētu pilnīgāk.
FM kareivīgo noskaņojumu var just atbildē Dienai uz jautājumu, kā cīnīties pret lielo ēnu ekonomiku. «Šobrīd sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu saistību nepildīšana ekonomiskās krīzes apstākļos ir pieļaujama un attaisnojama, (..) tādējādi nodokļu maksātāju informēšana un pārliecināšana par labprātīgu nodokļu nomaksu nedod vēlamo rezultātu,» raksta FM un saka, ka VID tāpēc pielieto represīvas metodes.
Uzmanību - sistēma RASA
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone sarunā ar Dienu atzīst, ka līdz ar pabalstu samazinājumiem un ierobežojumiem to apmēros ir izsists balsts, kurš motivēja uzņēmējus un viņu darbiniekus godprātīgi maksāt nodokļus.
Pēc viņas teiktā, šobrīd efektīvākais nodokļu maksātāju kontroles mehānisms esot iestādes rīcībā esošās informācijas sistēmas, rīki, kuri sniedz iespēju apkopot dažādu informāciju: no iesniegtām deklarācijām, Zemesgrāmatu nodaļām, CSDD u.c. datu bāzēm un to analizēt. «Tā ir programma, kura, pamatojoties uz aptuveni 170 dažādiem kritērijiem, analizē minētajā sistēmā iekļauto informāciju un izskaitļo uzņēmumus ar augstāko nodokļu nenomaksas riska procentu.»
Tehhnoloģisks jaunievedums esot arī fizisko personu pārbaudē. Izmantojot sistēmā RASA iekļauto informāciju, tiek «ķertas» personas, kuras nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus ienākumus.
Komentējot Dienas eksperimentu, VID pārstāve norāda, ka, protams, šādi skaidrās naudas piedāvājumi uzņēmējiem ir izdevīgi. Lai dzīvē šādas situācijas mazinātu, VID analizē darījumus un salīdzina ar vidējām cenām tirgū. Ja parādās lielas atšķirības, pastāv nodokļu slēpšanas risks un uzņēmējiem tiek veikts nodokļu audits, norāda I.Pētersone. Ar aplokšņu algām tik viegli neesot - ja tādā formā tiek maksātas nelielas algas, «noķert» esot ļoti sarežģīti. Kā skaidro FM, cīņa pret aplokšņu algu maksātājiem rit pilnā sparā - prioritāte esot uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits ir virs 25 un darba alga zemāka par reģionā vai nozarē vidējo.
Nav uzticamības
Nodokļu speciāliste Gunta Kauliņa norāda, ka augstam pelēkās ekonomikas īpat-svaram ir vairāki iemesli, piemēram, nestabils un mainīgs tiesiskais regulējums, kuram grūti izsekot, apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība uzņēmumos, kā arī tas, ka zūd uzticamība nodokļu maksāšanai. «Netiek nodrošināta samaksāto nodokļu godīga, efektīva un lietderīga izmantošana.»
Kā jau ziņots, VID pilnīgākai nodokļu iekasēšanai saņēmis papildu piecus miljonus latu, kas ļaus no nākamā gada atgriezties pie piecu darba dienu nedēļas un veikt par 20% vairāk kontroles pasākumu.
Pēc G.Kauliņas domām, situācijas uzlabošanai tomēr nekādas receptes nebūs labas, kamēr cilvēki nepieprasīs čekus, uzņēmēji maksās «uz rokas» un sabiedrība atbalstīs kukuļu došanu. «Domāju, ka tikai ar visas sabiedrības atbalstu, aktīvu līdzdalību un kolektīvu neiecietību pret nodokļu nemaksātājiem, mēs kaut ko varētu mainīt uz labo pusi,» saka G.Kauliņa.