Protams, ar Indraša slavināšanu nevajadzētu pārsālīt. Aizvadītas tikai divas spēles, un galvenās cīņas vēl priekšā. Nolana lēmums pēdējās spēles minūtēs mačā ar Vāciju vadošajā maiņā Indraši nomainīt ar Robertu Ķēniņu jau bija neliels brīdinājuma signāls jaunajam uzbrucējam - sak', vēl jau neesi uz palikšanu iecelts līderu kompānijā. Pēc svētdienas spēles no Globen arēnas uz centru metro sanāca braukt kopā ar vienu no bijušajiem Latvijas izlases spēlētājiem, kurš cītīgi seko līdzi arī Rīgas Dinamo gaitām KHL. Izdzirdējis, ka Latvijas žurnālisti runā par Indraši, viņš nenoturējās neiestarpinājis: «Nu tik sāksies! Kārtējā jaunā zvaigzne! Atceros, kā līdzīgi pirms kāda laiciņa tika slavēts Bukarts, pēc trijām iemestajām ripām Dinamo sastāvā arī Upītis. Kur viņi tagad ir? Noņemiet Indrašim nost Miķeli ar Spruktu, un tad paskatīsimies, kā viņš ripas iedabūs vārtos...» Jāpiekrīt, ka viena čempionāta zvaigznes Latvijas hokejā jau ir bijušas. Spilgtākais piemērs Vadims Romanovskis. Daudzi varbūt jau piemirsuši, ka bija tāds uzbrucējs ar snaipera talantu, kas iemeta svarīgu ripu Krievijas vārtos 2003. gada PČ. Pretējs piemērs ir Krišjānis Rēdlihs. Viņu Liepājā atrada bijušais Latvijas izlases treneris Kurts Lindstrēms. Krišjānis lielajam hokejam jau pa pusei bija norakstīts, bet pēc nokļūšanas pasaules čempionātā K. Rēdlihs ieguva līgumu ar Ņūdžersijas Devils. NHL viņš netika, taču tagad ir Latvijas valstsvienības pirmās maiņas aizsargs. Izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks atceras: «Abi gadījumi ir tik līdzīgi... Savulaik Liepājā Kurts man ar pirkstu norādīja, ka šo aizsargu viņš grib redzēt izlases treniņnometnē. Tā Latvijas izlase ieguva Krišjāni Rēdlihu. Teds jau pārbaudes turnīrā Norvēģijā man teica: «Zini, man šķiet, ka tajā uzbrucējā ir kaut kas īpašs.» Izrādās, Nolanam par Indraši bijusi taisnība.
Turpmākais jau ir paša spēlētāja ziņā - aizies viņš pa Krišjāņa taciņu vai arī viņu pēc kāda laiciņa jau būs aizmirsuši.