Pārsteigumu par šiem likuma grozījumiem pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs, kurš par tiem uzzināja no Dienas. Viņš norādīja, ka ministrija nav par šo jautājumu konsultējusies ar nozari. Viņaprāt, nav pareizi pārvērst veikalus par atkritumu savākšanas vietu un to varētu noteikt tikai kā iespēju brīvprātīgi pieņemt elektropreču atkritumus, piemēram, gadījumos, ja klients iegādājas jaunu elektroiekārtu.
Pašreiz likumprojekts paredz, ka veikalos varēs nodot neliela izmēra iekārtas - ja tās nepārsniedz 25 centimetrus. Sadzīves atkritumu konteineros nolietotas elektropreces izmest nedrīkst, jo tās satur videi bīstamas vielas, kā arī retus un dārgus metālus, kurus pārstrādājot var izmantot otrreiz, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Ilze Doniņa. Viņa arī atzina, ka tirgotāju organizācija nav informēta par to, ka konkrētais likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai valdībā, bet piebilda, ka visus jautājumus vēl būšot iespējams izdiskutēt Saeimas komisijā, jo valdības atbalstītais likumprojekts tiks virzīts tālāk uz parlamentu. LTA sola tur paust savu nostāju.
Tieši maza izmēra ierīces cilvēki visbiežāk izmet atkritumos, un tās nonāk poligonos, paskaidroja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Lai to novērstu, plānots, ka turpmāk elektropreču atkritumi būs jāpieņem atpakaļ veikalos vai arī tas jādara tiešā to tuvumā. Turklāt jau patlaban spēkā esošie likumi paredz, ka no 2015. gada 1. janvāra visā Latvijā jānodrošina dalītās atkritumu vākšanas iespējas, tas nozīmē, ka iedzīvotāji arī šķirošanas laukumos varēs atstāt nolietotās elektropreces. Saskaņā ar ES direktīvas prasībām valstī ik gadu ir jāsavāc četri kilogrami mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, taču Latvijā līdz šim savāc pusi no paredzētā daudzuma. Iecerētās izmaiņas normatīvajos aktos palīdzēs izpildīt direktīvu prasības, kā arī atvieglos iedzīvotājiem iespēju nodot nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas, piebilda I. Doniņa.
Vēl šie grozījumi paredz izvirzīt noteiktas prasības slēgtu un rekultivētu atkritumu izgāztuvju atrakšanai un pāršķirošanai, kā arī noteikt, kādā stāvoklī tās drīkst atstāt pēc šo darbu pabeigšanas. Tas darīts tāpēc, ka no atsevišķu personu puses parādījusies vēlme pārrakt vecās izgāztuves, lai iegūtu tajās noglabātos metālus. Šādi darbi jau notikuši Kleistu atkritumu izgāztuvē. VARAM pārstāve R. Vesere nenoliedz, ka atkritumu pārrakšana var būt saistīta ar bīstamu ķīmisku vielu izplatīšanās iespēju. Pašlaik normatīvie akti neaizliedz un arī neierobežo šādas darbības, turklāt atbildīgās iestādes nevar iebilst, pirms nav noticis reāls apdraudējums cilvēkiem vai apkārtējai videi, tādēļ to labāk reglamentēt.