Vēl nesen medijos izskanēja informācija, ka pašvaldībā apsver ideju iekasēt nomu par kapavietu - latu par kvadrātmetru gadā. «Cik man zināms, Rīgas kapsētās ir 300 000 vietu. Ja mēs ņemtu simbolisku maksu - latu par kvadrātmetru gadā -, par šo pusotru miljonu latu lēnām visu varētu savest kārtībā: sakārtotu žogus un iebraukšanu, lai neļautu gānīt kapus. Piemēram, nupat Lāčupē izpostīti vācu karavīru kapi,» domes Kapsētu pārvaldes priekšnieku Vilni Bisenieku citē avīze Neatkarīgā. Viņaprāt, bez minimālas nomas nedrīkst saimniekot, jo «mēs dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos.»
«Maksas nebūs,» šādu iespēju noraida A.Aleksejenko, kura vadītā iestāde ir atbildīga par Rīgas kapsētām. Izskanējusī iecere «bija kapu pārvaldes priekšnieka personīgs viedoklis, ka vajadzētu, bet tuvākajā laikā nodokļa nebūs».
Pašlaik noma par kapavietu netiek prasīta, jānorēķinās tikai par apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem (piemēram, bedres rakšanu u.c.), kā arī ir vienreizējā maksa, kas atkarīga no iegādātās kapavietas lieluma.
Jāatgādina, ka nesen domes Mājokļu un vides komitejas deputāti atzina, ka kapsētas neesot pietiekami sakoptas, taču, ja to izskatu uzlabotu, apbedījumu vietas būtu aplūkošanas vērtas un interesantas tūristiem, vēstīja aģentūra LETA. Kapu sakopšanai nepieciešami ievērojami līdzekļi - seši miljoni latu. Mazāki darbi prasītu ap 1,5 miljoniem latu, sacīja A.Aleksejenko un solīja līdz decembrim sagatavot iesniegšanai komitejā sarakstu ar pašiem nepieciešamākajiem darbiem.
Tagad A.Aleksejenko Dienai atzīst, ka «vispirms vajadzētu atjaunot vecākos kapus, taču, visticamāk, tuvākajos gados «neķersimies klāt tādām problēmām», jo departamenta budžetā tam nepietiek līdzekļu.
Mājokļa un vides komitejas deputāti nolēmuši 26.novembrī doties izbraukuma sēdē uz Kapsētu pārvaldi un vairākām kapsētām, lai iepazītos ar reālo situāciju.