Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Gazprom akcionāru sapulcē ir paziņojis par plāniem Latvijai un Lietuvai pārdot trīs miljardus kubikmetru dabasgāzes par kopējo summu 1,35 miljardi eiro. Tiesa, kā pārliecinājās Diena, iepazīstoties ar Gazprom publicēto informāciju akcionāriem, minētā summa ir maksimālā iespējamā pārdošanas summa. Tas nozīmē, ka Gazprom abām Baltijas valstīm kā iespējamo maksimālo dabasgāzes cenas slieksni ir noteikusi 450 eiro jeb aptuveni 600 dolāru par tūkstoš kubikmetriem dabasgāzes. Salīdzinājumam jāmin, ka, pēc Lietuvas mediju teiktā, Lietuva pašlaik no Gazprom dabasgāzi iepērk par aptuveni 20% zemāku cenu jeb 500 ASV dolāriem par tūkstoš kubikmetriem, savukārt Latvijas gāzes tarifs lielajiem patērētājiem (ar patēriņu virs 100 tūkstošiem kubikmetru gadā) augustā bija 205 lati par tūkstoš kubikmetriem jeb ap 390 ASV dolāriem, kas ir aptuveni par 54% mazāka cena, nekā minēta Gazprom pārskatā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura vadītā ministrija ir izstrādājusi politiski jūtīgos dabasgāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus, norāda, ka nav saņēmis nekādu informāciju par to, ka Gazprom grasītos mainīt dabasgāzes piegādes cenas Latvijai. Kā sacīja ministra pārstāve Daiga Grūbe, pēc EM rīcībā esošās informācijas, Lietuvas augstākās amatpersonas ziņas par iespējamo cenu kāpumu ir raksturojušas kā kļūdainas.
Arī Latvijas dabasgāzes tirgotāja Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris norāda, ka uzņēmumā nav saņemta nekāda informācija par iespējamām cenu izmaiņām un straujas dabasgāzes cenu svārstības šobrīd nav iespējamas, ņemot vērā starp Latvijas gāzi un tās piegādātājiem noslēgto līgumu, kas ir spēkā līdz 2015. gadam. Tāpēc tās var svārstīties tikai ierobežotā apjomā atbilstoši citu energoresursu svārstībām globālajā tirgū līdzīgi kā šobrīd, paskaidroja V. Makaris.
Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas principi varētu tikt apstiprināti valdībā ap šī gada oktobri, un tie paredz tirgus liberalizāciju divos posmos - pirmajā posmā, līdz 2014. gada aprīlim, jāievieš skaidri principi trešo pušu pieejai dabasgāzes sistēmai un jānodrošina grāmatvedības nodalīšana dabasgāzes sadales un pārvades funkcijām. Pilnīga tirgus liberalizācija varētu tikt īstenota pēc pieciem sešiem gadiem atkarībā no tā, kādi alternatīvi dabasgāzes piegādes avoti būs pieejami Latvijai, skaidroja D. Grūbe. Latvijas gāze pagaidām savu nostāju pret EM sagatavoto dabasgāzes tirgus liberalizācijas priekšlikumu vēl neatklāj.
Turpretī bijušais EM Enerģētikas departamenta vadītāja vietnieks, Nacionālā gāzes termināļa biedrības pārstāvis Gatis Ābele ir pārliecināts, ka EM nepamatoti novilcina dabasgāzes tirgus atvēršanu un tas radīs apjomīgus zaudējumus lietotājiem Latvijā. Latvijai ir pamats atvērt dabasgāzes tirgu jau ātrāk, jo neliela apjoma dabasgāzes piegādes būs iespējamas no Klaipēdas gāzes termināļa, kura darbību ir plānots sākt 2014. gadā, uzsver G. Ābele.