Eksperimentālā kārtā daļai vēlētāju 2011. gada pašvaldību un 2013. gada parlamenta vēlēšanās tika ļauts balsot, izmantojot internetu.
Norvēģijas Modernizācijas biroja paziņojumā par valdības atteikšanos no tālākiem e-vēlēšanu izmēģinājumiem teikts - lai gan 2013. gada parlamenta vēlēšanās no 250 tūkstošiem cilvēku, kuriem tika ļauts balsot internetā, to izmantoja 70 tūkstoši (38%), neesot pierādījumu, ka izmēģinājumu rezultātā būtu pieaugusi vispārējā vēlēšanu aktivitāte vai aktivitāte kādā atsevišķā vēlētāju grupā, piemēram, jauniešu vidū.
Jau pirms 2013. gada vēlēšanām atsevišķi eksperti apšaubīja balsošanas programmatūras drošību datu aizsardzībā. Pēc vēlēšanām atklājās, ka 0,75% eksperimentā iekļauto vēlētāju varējuši nobalsot divreiz - ne tikai internetā, bet uzreiz pēc tam arī iecirknī. Vēlētāji sabiedriskās domas aptaujās izteikuši bažas par balsošanas aizklātības principa nodrošināšanu. Arī politiķi nespējot vienoties par nepārprotamu atbalstu e-vēlēšanām.
Savukārt Igaunijā e-vēlēšanu sistēma darbojas no 2005. gada, lai gan laiku pa laikam arī tur parādās diskusijas par datu drošību.