Pasaule ir melna
Latvijā dzīvojošais somu žurnālists Juka Rislaki pēc apšaudes diena.lv blogā rakstīja - lai arī somu izglītības sistēmu atzīst par labāko pasaulē un skolēni ir spēcīgi eksaktajās jomās, «tā ir izkārtne, aiz kuras slēpjas daudzas nelaimīgas dzīves. Somu jaunieši jūtas slikti./../ Daudzi jau agros gados lieto alkoholu un iesloga sevi pagrīdes kultūru perēkļos. Viņu pasaule ir pilnīgi melna. Somu darba dzīve prasa no pieaugušajiem daudz, viņiem nepietiek laika bērniem. Bērni paliek vieni, bieži bez draugiem un tuviem cilvēkiem.» Īsi pirms apšaudes Somijas lielākais laikraksts norādīja uz psihologu trūkumu skolās un secināja, ka padziļinās vientulība un nošķirtība, kas rada slimības un bezcerīgu rīcību. Kā risinājums tika minēta tuvinieku un kaimiņu sadarbība, brīvprātīgās organizācijas.
«Ja somi krīzē ielika enerģiju zinātnē un attīstīja tehnoloģijas, mums nekā tāda nav. Mums ir sociālā spriedze,» skaidro R.Ķīlis, piesaucot datus par garīgo slimību pieaugumu - Latvija pērn bijusi piektajā sliktākajā pozīcijā ES. «Šis ir īstais brīdis neļaut sastingt gribai, neļaut tai kļūt vājai, jo citādi depresivitāte ielīdīs arī pa pakaļdurvīm.» Patlaban eksistējot divi atskaites punkti - nauda vai darbs. Ja nav viena vai otra - griba sastingst. Ja skolā «apgriezts» kāds pulciņš, tad var pašorganizēties. Daudzi atlaistie mediķi varētu kaut stundu skolās sniegt sociālo atbalstu. Cilvēki varētu vairāk veidot ne tikai materiālus, bet arī sociālus un psiholoģiskus barterus. «Varbūt labāk negaidīt izmaiņas, bet nospļauties un darīt. Kaut vai braukt uz siltajām zemēm, kur ziemu var lētāk padzīvot?»
Vajag atslodzi
Bērnu psihiatre Raisa Andrēziņa stāsta, ka patlaban nav novērojams depresīvu bērnu pieplūdums, jo «vēl jau septembris. Drūmāk būs ap Ziemassvētkiem». Patlaban viņa konsultē bērnus, kuriem no mazas klases grūti iedzīvoties 40 skolēnu barā, viņi netiek līdzi arī mācībās. To gan vairāk pārdzīvojot pieaugušie, jo pārmetot sekmes. «Tuvinieki ir nervozi. Bērnam tas ir nomācoši.»
R.Andrēziņa norāda, ka somi ir introvertāki un gausāki. Tam piekrīt arī ģimenes psihoterapeits Sandis Dūšelis, tādējādi cerot, ka depresiju risks varētu būt mazāks. «Depresija rodas tur, kur cilvēks nespēj izpaust savas jūtas un nedara neko, lai dzīvi uzlabotu,» skaidro S.Dūšelis. Krīzē veselīgāk ir turēties pie cilvēkiem, kuri nevaid un neproducē latvieša - kalpa sindromu: mūs jau allaž kāds okupējis, mums darīts pāri. «Nevajadzētu arī aizrauties ar sekošanu līdzi medijiem. Tas nomāc.» Pastaigāties ar bērniem, noskatīties romantisku filmu, salabot vecu mantu. «Arī sirdij un psihei, gluži kā kuņģim, vajag atslodzes dienas.»