Par konkrētu summu, ko valsts no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) depozītiem ieguldīs uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā, vienošanās vēl nav panākta. Uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, kurš ir arī otrais lielākais akcionārs, valdības sēdē aiz slēgtām durvīm minējis 30 miljonus latu, no kuriem valstij tātad nāktos ieguldīt vairāk nekā 15 miljonus. Daļa pamatkapitāla palielinājuma varētu nākt, pārdodot airBaltic konvertējamās obligācijas, ko nopirks LVRTC, daļa - novirzot tam nākamo divu gadu peļņu. B.Fliks informējis, ka šogad plāno 12 miljonu latu peļņu.
Par naudas ieguldīšanu slēgs divus līgumus - starp LVRTC un airBaltic par summu un nosacījumiem, starp LVRTC un Satiksmes ministriju par vairākuma kontroles nodrošināšanu. Abus līgumus pirms parakstīšanas būs jāapstiprina valdībā.
«Valsts netieši caur LVRTC saglabās šo vairākuma kontroli, jo Latvijai šobrīd nav tiešu finanšu līdzekļu, ko ieguldīt,» sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Valstij pieder 52,6% akciju.
B.Fliks žurnālistiem sacīja, ka šo lēmumu vajadzēja pieņemt jau pirms trim četriem gadiem, jo uz nozares fona pamatkapitāls ir pārāk mazs un traucē uzņēmumam attīstīties. Viņš apliecināja, ka ir gatavs ieguldīt savu daļu, bet atteicās atklāt, kur ņems naudu.
Uzņēmumā ieguldītā papildu nauda tikšot novirzīta uzņēmuma parādu segšanai un arī jauno lidmašīnu iegādei, par ko jau noslēgts 200 miljonu USD līgums.
K.Gerhards ievērojamo ieguldījumu valstij finansiāli grūtā laikā pamatoja ar apsvērumu, ka pretējā gadījumā B.Fliks būtu pārņēmis kontroli un pastāvētu iespēja, ka airBaltic aiziet no Latvijas un bāzējas citur. Tā kā ar uzņēmumu saistīti 4500 darbvietu un ievērojama iekšzemes kopprodukta daļa, to valdība neesot gatava pieļaut. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) sacīja, ka apsvērta iespēja valsts daļas pārdot, taču tā kā pašlaik par tām varētu iegūt mazāk naudas nekā ekonomiski labākā laikā, to nolemts nedarīt. Taču tāda iespēja nākotnē netiekot izslēgta.
B.Flika darbu pērnā gada 27,8 miljonu zaudējumu gaismā valdība nav vērtējusi. K.Gerhards pauda viedokli, ka airBaltic biznesa modelis ir sevi attaisnojis, jo iekarota ievērojama nozares daļa Centrāleiropā un Austrumeiropā, reisu daudzums uz bijušajām PSRS republikām esot mazāks tikai par Vīni un Minheni, un 50-85% lidmašīnu ir tranzīta pasažieri. Tiesa, lidosta no tranzīta pasažieriem nodevās nesaņem neko.
K.Gerhards arī atzina, ka sarunās par līgumu, iespējams, varētu runāt arī par B.Flika atalgojuma pārskatīšanu. B.Fliks gan uzsvēra, ka to uzskata par diviem nesaistītiem jautājumiem. Bonusu par pērnā gada rezultātiem, kad kompānija cieta rekordlielus zaudējumus, uzņēmuma valde nesaņemšot.