Vissliktāk jaunajiem
Zinātnieki ar nostalģiju runā par treknajiem gadiem, kad pieaugušais finansējums zinātnei ļāva piesaistīt vairāk jaunu cilvēku, kas iepriekš izglītojušies vai strādājuši ārzemēs. Toties liesajos gados zinātne zaudējusi 60% svara. Kopējais finansējums tai no 36,29 miljoniem pērn nokritis uz 14,64 miljoniem latu nākamgad, kas pagaidām iezīmēti valsts budžetā. Vēl straujāku kritumu piedzīvojis zinātnes bāzes finansējums, kas paredzēts zinātnieku algošanai, infrastruktūras iegādei un uzturēšanai, - tas sarucis aptuveni par 70%. Tiesa, tieši bāzes finansējums iepriekš auga visstraujāk, lai gan, kā žurnālā Akadēmiskā Dzīve rakstījis LU prorektors Indriķis Muižnieks, to sadala pamatā pēc zinātnes institūcijās strādājošo skaita un to maz ietekmē paveiktais.
Pašreizējie nākamā gada budžeta skaitļi iezīmē vairākas tendences - par trešdaļu samazināts valsts pētījumu programmu finansējums, tātad cietīs prioritārie virzieni, apdraudēta infrastruktūras uzturēšana, gaidāma nākamā zinātnieku algu samazināšanas kārta, skaidro Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdis Elmārs Grēns. Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktors Ivars Kalviņš stāsta - viņam var nākties atlaist 30% jeb aptuveni 100 darbinieku, un no valsts finansējuma samazinājuma cietēji esot tie, kuri nodarbināti ar akadēmisko pētniecību. Savukārt LU Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis norāda, ka vissliktākajā situācijā nonākuši jaunie pētnieki, jo viņiem sākotnēji bijis mazāk projektu un tagad izsīkstot tie paši. Jauno zinātnieku plūsma uz ārzemēm sākusies jau šogad. LU rektors Mārcis Auziņš uzsver, ka neaizbrauc «vidējais statistiskais», bet gan zinātnes «uzlecošās zvaigznes».
Arī Izglītības un zinātnes ministrija apzinās, ka zinātnes nākamā gada finansējums ir kritiski zems, taču ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) norāda, ka zinātnei ir arī cits finansējuma avots - ES struktūrfondi. Tiesa, to pašu viņš Dienai teica arī pērn, taču redzams, ka šogad šis mierinājums nav bijis vietā. Struktūrfondu apguve notiek smagnēji, un šogad finansējums varētu būt pieejams labākajā gadījumā divās aktivitātēs - stipendijas jau var saņemt maģistranti un doktoranti, un 40 miljoni latu sadalīti aktivitātē, kas paredzēta jaunudarba vietu radīšanai zinātniekiem -, taču finansējuma saņemšana bremzējas, jo pirmie konkursa rezultāti tika atcelti, ņemot vērā nepilnības projektu vērtēšanā. Turklāt no jaunā gada ES fondu naudas apgūšanai var rasties vēl viens šķērslis. Zinātniekiem jāsedz 7,5% no projektu līdzfinansējuma, bet vienīgais valsts finansējuma avots šim mērķim ir bāzes finansējums, kas pēc budžeta griezieniem arī būs izsīcis, apdraudot ES naudas saņemšanu.
Pārāk sadrumstalota
Lai gan publiski vairāk diskutēts par augstākās izglītības reformām, tikpat nepieciešamas reformas zinātnē. Zinātnes sistēma ir saglabājusi padomju laika palieku - sazaroto institūtu tīklu -, tā ir pārāk sadrumstalota. Kā norāda Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Jānis Jaško, institūti, piemēram, iepērk vienādas iekārtas, nevis kooperējas. IZM dati liecina, ka valstī kopumā reģistrētas 132 zinātniskās institūcijas, no kurām 11 ir valsts institūti.
IZM prognozē, ka institūti «būs spiesti konsolidēties», citādi to darbība nākamgad būs apdraudēta. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis uzskata, ka nākamgad «izdzīvos lielākie, stiprākie institūti». Ekonomija rastos no vairāku institūtu apvienošanas, bet pārvākšanās pašlaik ir pārāk dārga, tāpēc reformas vajadzēja veikt «bagātajos gados», spriež Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors Aivars Žūriņš. Arī citu institūtu pārstāvji uzskata, ka nav jāsteidzas apvienoties, bet nenoliedz nepieciešamību kooperēties. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns pieļauj, ka jāveido to institūtu apvienība, kas specializējas inženierzinātnēs, vairāk vajadzētu koordinēt darbu OSI un Biomedicīnas pētījumu un studiju centram.
Jātuvinās augstskolām
Atsevišķs jautājums ir augstskolu institūti. M.Auziņš norāda, ka tiem vairāk jāiesaistās studiju procesā, jo tagad institūtu un fakultāšu darbs notiekot «paralēlās pasaulēs». Turklāt ir pasniedzēji, kuri strādā vienlaikus gan augstskolā, gan institūtā un saņem dubultu algu. LU institūtu direktoru amatpersonas deklarācijas to apliecina. Proti, daļa no viņiem pērn saņēma vidēji 20 000 latu algu institūtā un vēl vairāk nekā 10 000 kādā no augstskolām. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors Benedikts Kalnačs pat paspēj institūta vadīšanu apvienot ar darbu Liepājas Universitātē. LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle norāda, ka daudzi institūtu darbinieki saņem nevis dubultu algu, bet atalgojumu par godīgi paveiktu darbu, jo spējot paralēli lekciju lasīšanai iesaistīties projektos. Pašas M.Kūles atalgojums vismaz LU institūtu vadītāju līmenī pērn bijis rekordliels. Viņa nopelnījusi 68 000 latu, no kā 31 000 saņemts par darbu institūtā, bet 14 000 latu - par darbu LU.
Institūtu vadītāji iespējai tikt iekļautiem fakultātēs pretojas, bet nenoliedz, ka augstākajai izglītībai un pētniecībai jātuvinās. E.Grēns akcentē, ka reformas zinātnē jāveic, kad izvērtēta visa zinātnes sistēma, bet nebūtu pareizi, ka to darītu paši Latvijas zinātnieki. Neatkarīgi mūsu zinātnes institūtu darbu varot izvērtēt tikai starptautiski eksperti. To algošanai jau bija plānots izmantot ES fondu līdzekļus, taču tieši šī bija viena no pirmajām aktivitātēm, ko, līdzekļus taupot, svītrojusi Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Tas gan novedis pie tā, ka arī apcirptais zinātnes finansējums turpina ieplūst neefektīvā sistēmā.