Bijuši pie samaņas
Nīderlandes transporta negadījumu izmeklētāji pēc 15 mēnešu ilga darba, lai noskaidrotu iemeslu aviokatastrofai, kas izdzēsa 283 pasažieru un 15 apkalpes locekļu dzīvību, vakar nāca klajā ar secinājumiem par notikušo. Pirmie ar tiem tika iepazīstināti bojāgājušo tuvinieki.
Izmeklēšanas gala ziņojumā teikts, ka brīdī, kad reisa MH17 lidmašīna, kas no Nīderlandes devās uz Malaiziju, atradās virs Austrumukrainas, netālu no Krievijas robežas, tās tuvumā sprāga lādiņš, kura radītie šrapneļi sacaurumoja aviolainera Boeing 777-200 kabīnes kreiso pusi, nogalinot tur esošos apkalpes locekļus. Brīdi vēlāk lidmašīna sadalījās vairākās daļās, dažas no kurām pēc nogāšanās uz zemes pārņēma liesmas.
Gandrīz 300 lappušu biezajā dokumentā teikts, ka vairums lidmašīnas atlūzu atrastas Petropavlivkas, Rozsipnes un Graboves ciemata tuvumā; tās bijušas izkaisītas aptuveni 50 kvadrātkilometru plašā teritorijā.
Izmeklētāji no lielākajiem atlūzu fragmentiem rekonstruēja daļu no lidaparāta kabīnes un biznesa klases salona.
Izmeklētāji nav noteikuši, kurā brīdī nomira vairākums lidmašīnā esošo cilvēku, bet neizslēdz iespēju, ka daži no viņiem atradušies pie samaņas vismaz daļu no laika - aptuveni pusotru minūti -, kas pagāja no brīža, kad notika sprādziens, līdz Boeing 777-200 nokrišanai.
Lidmašīnas atlūzās atrastie lādiņa fragmenti izmeklētājiem ļāvuši secināt, ka tās notriekšanu izraisījusi raķete, kas palaista no Buk sistēmas. Izmeklēšanas laikā analizēti arī citi iespējamie lidmašīnas sadalīšanās iemesli, piemēram, ka tai trāpījusi raķete, kas palaista no militārās lidmašīnas, bet tos izslēguši pieejamie pierādījumi.
Nīderlandes Drošības izmeklēšanas padome izmeklēšanas gaitā noteikusi, ka raķete palaista no teritorijas, kur tobrīd norisinājās aktīva karadarbība starp Ukrainas valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistiem, bet nav noskaidrojusi, kura no pusēm to izdarījusi. To varētu noskaidrot Nīderlandes prokuratūras vadītā starptautiskā izmeklēšana, kuras rezultātus paredzēts publicēt nākamā gada vidū.
Izmeklētāji norāda, ka Ukrainas varasiestādēm vajadzēja slēgt gaisa telpu virs konflikta zonas, jo iepriekš tur bija notriekti trīs ukraiņu militārie lidaparāti. Dienā, kad notrieca reisa MH17 lidmašīnu, konflikta zonu pārlidojuši 160 civilie reisi.
Vaino Krievijas karavīrus
Krievijas valstij piederošais uzņēmums Almaz-Antej, kas ražo pretgaisa aizsardzības sistēmas Buk, dažas stundas pirms Nīderlandes izmeklētāju ziņojuma publicēšanas iepazīstināja ar savu versiju par reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu.
Almaz-Antej veicis divus eksperimentus, vienā no kuriem apšaudīti alumīnija vairogi, kas imitēja Boeing 777-200 fizelāžu, bet otrā apšaudīta lidmašīnas Il-86 kabīne. Tajos secināts, ka reisa MH17 lidmašīna notriekta ar Buk raķetes modeli, kas kopš 2011. gada neesot Krievijas armijas bruņojumā, bet to joprojām izmantojot Ukrainas bruņotie spēki.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu ražotājs arī apgalvo, ka noskaidrojis vietu, no kuras palaista liktenīgā raķete.
Tas esot nelielais Zaroščenskes ciemats, ko tobrīd kontrolējuši Ukrainas valdības spēki.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks otrdien paziņoja, ka Malaysian Airlines lidmašīnu notriekuši Krievijas karavīri.
«Nav šaubu, ka piedzērušies separātisti nebija spējīgi rīkoties ar Buk sistēmām, un tas nozīmē, ka ar tām varēja darboties tikai profesionāli Krievijas karavīri,» A. Jaceņuku citē Reuters.