Faktori, kas nosaka nāciju veiksmes stāstus, ir dažādi, tomēr ir daudzas likumsakarības, kuras ievērojot valdības veiksmes stāsts var pārvērsties par visas valsts veiksmes stāstu. Latvijas Universitātes profesore ekonomiste Baiba Šavriņa Dienai atzina, ka forums bija interesants «ne tādēļ, ka visam varēju piekrist, bet tādēļ, ka varēju izvērtēt, kā ir darījušas citas valstis. Man visvērtīgākā šķita Somijas pieredze veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstīšanā - proti, valsts ciešā sadarbība ar privāto sektoru. Tā ir lieta, ko Latvija varētu mācīties».
Viens no spilgtākajiem runātājiem bija Izraēlas publicists un rakstnieks Sauls Singers, kurš savu runu veltīja Latvijai aktuālai tēmai - kā nācijām kļūt inovatīvām. S. Singers uzsvēra, ka noteicošais ir risks, motivācija un radošums, nevis tehniskie parki un lieli valdības izdevumi.
Profesore B. Šavriņa gan norādīja, ka uzsvaru uz radošumu un risku var likt tās valstis, kurām jau ir nepieciešamie izdevumi pētniecībai un attīstībai un ir izveidoti tehniskie parki. «Latvijai, kur finansējums inovācijai ir niecīgs un nav izveidota atbilstoša infrastruktūra, koncentrēties tikai uz risku un radošumu arī nebūtu prātīgi. Tad mēs riskējam būt tikai radoši, nevis inovatīvi, kas ir daudz, bet nav pietiekami.»
Savukārt politologs Filips Rajevskis Dienai atzina, ka, viņaprāt, no S. Singera teiktā būtu jāmācās. «Valdībai jāsaprot, ka tai ir nevis jādod nauda biznesam, bet jānovērš visi šķēršļi, kas kavē tā attīstību. Valdības galvenais uzdevums ir nevis naudas došanā, bet labvēlīgas vides radīšanā. Mēs Latvijā to vēl neesam sapratuši, tādēļ ir ļoti svētīgi, ka kāds to pasaka.»
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone Dienai atzina, ka viņu ietekmējušas trīs lietas, kuras Latvija varētu mācīties no citiem. Pirmkārt, mazai valstij ir priekšrocības, tikai tai ir jāapzinās savas stiprās puses. Otrkārt, valstij ir jāveido sadarbība gan valstu, gan reģionu līmenī. Treškārt, mazai valstij ir visas iespējas būt elastīgai un ātri pielāgoties globālajām pārmaiņām, kas ir viens no noteicošajiem veiksmes faktoriem.
Eksperts valdes pārvaldes lietās Uģis Šics savos vērtējumos Dienai bija kritisks. «Ja varētu noticēt, ka konference nebija vienīgi jauna politiskā spēka sabiedrisko attiecību gājiens, tad ideju sarīkot šādu notikumu Rīgā varētu apsveikt. Lai arī konferences ārzemju runātāju saraksts bija daudzsološs, runas lika vilties - tajās bija maz jaunu un iepriekš nedzirdētu ideju. Savukārt izskanējušo ideju saturā gandrīz nemaz nebija rodama saikne ar reālo Latviju. Ja biedrība, kas organizēja šo notikumu, iztērētos līdzekļus būtu ieguldījusi Latvijas labāko prātu pētījumos par Latvijas nākotnes stratēģijām un tās prezentējusi konferencē, šim notikumam būtu daudz lielāka pievienotā vērtība.»
Viens no konferences organizētājiem Ekonomistu apvienības 2010 pārstāvis Ojārs Kehris Dienai atzina: «Iespējams, mēs neko nevaram pārņemt viens pret vienu, taču, klausoties citu veiksmes stāstus, mums rodas asociācijas, jaunas idejas, jauni piegājieni, kas var rezultēties konkrētos izaugsmi veicinošos pasākumos.» Starptautisko forumu Kāpēc nācijām izdodas rīkoja biedrība Attīstībai un Ekonomistu apvienība 2010.