Nedēļas nogalē apritēja trīs gadi, kopš sākās asiņainais konflikts, kas prasījis vairāk nekā 140 tūkstošu cilvēku dzīvību, taču cerības un drīzu mieru jau sen izplēnējušas. Opozicionāri cīnās divās frontēs: ne vien pret prezidentu Bašāru el Asadu, bet arī džihādistiem, kas nolaupījuši Sīrijas revolūcijas garu un izmantojuši valstī valdošo nestabilitāti savā labā.
Uzspiež šariatu
Par Sīrijas konflikta sākumu uzskata 2011. gada 15. martu, kad dienvidu pilsētā Derā sākās miermīlīgi protesti pret valdību. Nemieri drīz pārņēma visu valsti, jo sīriešu neapmierinātību vairoja valdības brutālā protestu apspiešana. Konflikts pāraudzis pilsoņu karā, kurā ne opozicionāri, ne B. el Asada režīms nav spējis gūt pārliecinošu virsroku.
Konfliktā pa šo laiku iesaistījušies starptautiskajam teroristu tīklam Al Qaeda pietuvināti grupējumi, kas sākotnēji uzstājās kā opozicionāru glābēji. Taču sīriešiem, kas pirms trim gadiem sacēlās pret Asadu ģimenes 43 gadus ilgo valdīšanu, dzīvot radikālo islāmu atbalstošo džihādistu «paspārnē» izrādījies vēl ļaunāk nekā prezidenta vardarbības ēnā.
No B. el Asada spēkiem atbrīvotās teritorijas savā kontrolē daudzviet pārņēmuši no ārvalstīm iebraukušie džihādisti, kas vēršas pret sīriešiem, kuri atsakās dzīvot pēc to uzspiestajiem striktiem islāma principiem.
«Dzīve bija tīri laba, bet tad sāka ierasties šie džihādisti,» sarunā ar ziņu aģentūru Reuters sacīja 25 gadus vecais Abdallahs Khalils, atceroties prieku, kāds 2011. gadā valdīja Aazāzas pilsētā, kad no tās padzina B. el Asada spēkus. Džihādisti izveidojuši militāro treniņnometni, aizlieguši protestos aplaudēt un dziedāt, bet pēc tam nogalinājuši vietējo revolucionāru līderi, kurš bija mērena islāma atbalstītājs.
«Jūs esat neticīgie, kas vēlas grēkot, jūs nevēlaties pieņemt šariata likumus», vietējiem paziņojuši jaunie teritorijas pārvaldītāji. Kā uzsvēra A. Khalils, džihādistu sludinātais radikālais islāms lielai daļai sīriešu nav pieņemams: «Viņi izkropļoja reliģiju un revolūciju.»
Ar līdzīgiem stāstiem dalījās iedzīvotāji arī no citām džihādistu kontrolē pārņemtajām teritorijām. Ar Al Qaeda saistītie grupējumi aizlieguši smēķēšanu, mūziku un kopīgus pasākumus vīriešiem un sievietēm, ja vien tie nav tuvi radinieki. No kristiešiem tiek pieprasīti nodokļi «aizsardzībai», bet ierasta parādība pilsētu laukumos ir publiska nāvessodu izpilde tiem, kas, pēc džihādistu domām, noziegušies, piemēram, karo opozicionāru formētās Brīvās Sīrijas armijas rindās.
Sarunas strupceļā
Reti kurš vairs lolo cerības uz drīzu konflikta risinājumu. Arī janvārī un februārī Ženēvā notikušās miera sarunas, kas pirmo reizi pulcēja vienkopus gan opozicionārus, gan režīma pārstāvjus, beidzās bez konkrēta rezultāta. Arvien biežāk izskan minējumi, ka Sīrijas konflikts ilgs vēl vairākus gadus.
ANO pagājušajā nedēļā brīdināja, ka, vērojot notikumus Ukrainā, pasaule piemirst par Sīrijas konfliktu. Atšķirīgās ASV un Krievijas pozīcijas Ukrainas konfliktā apturējušas abu valstu centienus rast diplomātisku risinājumu konfliktam Sīrijā, kur turpinās aktīva karadarbība.
Tikmēr ar Al Qaeda saistītais grupējums Islāma valsts Irākā un Levantē neslēpj, ka vēlas reģionā izveidot islāma valsti un gatavs karot pret jebkuru «neticīgo», nešķirojot vai tas ir B. el Asada vai opozicionāru atbalstītājs.