Koalīcijas partijas droši vien jūtas atradušas Zālamana lēmumu - runāšot ar sabiedriskajām organizācijām par kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. Tas ļauj gan koķetēt ar sabiedrībā populāro ideju par visas tautas vēlētu prezidentu (redziet - mēs veicam plašas konsultācijas!), gan iegūt laiku aizkulišu kombinācijām situācijā, kad partneriem joprojām ir atšķirīgi priekšstati par prezidenta ievēlēšanas procedūru (atklāts vai aizklāts balsojums) un attieksmi pret pašreizējo Melngalvju nama iemītnieku. Tas ir farss.
Kāpēc tik skarbs novērtējums?
Sāksim ar to - vai citos, ne mazāk svarīgos jautājumos partijas traucas iztaujāt dārgo elektorātu? Ne velna. Kāda loģika? Ar ko Valsts prezidenta posteņa ieņēmēja personība ir valstij un tautai būtiskāka tēma, piemēram, par ekonomisko politiku? Nav dzirdēts, ka zinātnes aprindām vai radošo profesiju pārstāvjiem kāds kaut ko jautātu par valdības rīcības plāna saturu. Vai lauksaimniekiem par nodokļu politiku. Absolūtā vairākumā gadījumu politiķi jūtas paši gudri un labprāt svaidās ar vārdu savienojumiem «politisks lēmums», «politiskā atbildība» kā attaisnojumu viedokļu neuzklausīšanai. Prezidenta gadījumā viņu sirsniņas pēkšņi sākušas pukstēt lielākas demokrātijas virzienā. Kā tad.
Pati pieteiktā konsultāciju forma ir ākstīšanās. Piemēram, ZZS runāšot ar studentiem. Ļoti iespējams, ka jaunā paaudze izteiksies nesaudzīgi par pašreizējo valsts pirmo amatpersonu, kas mentāli viņiem objektīvi varētu būt pasvešs (vecums, komunikācijas stils utt.). Un? Vai tāpēc zaļie zemnieki atteiksies atbalstīt šo cilvēku? Nē. Un, ja zinātnes aprindās (piemēram, zaļzemniekiem simpatizējošais Zinātņu akadēmijas prezidents Spārītis) paudīs atbalstu Bērziņam, vai tāpēc nacionāļi metīsies atteikt bildinājumu savam favorītam Levitam? Nē, jo tas arī būtu dumji. Un kāpēc, starp citu, pačalošanas mērķa grupu vidū neredzam karavīrus? Runa taču ir par militāro spēku virspavēlnieku. Turklāt - visu cieņu, protams, dažādām NVO, tomēr nav noslēpums, ka mūsu cilvēki ir neaktīvi šajā jomā, līdz ar to NVO pārstāv samērā nelielu sabiedrības daļu.
Un kā politiķi iedomājas šo konsultāciju rezultātu? Piemēram, zemnieki un policisti būs par Bērziņu, studenti un zinātnieki - par Kalnieti. Kurai grupai lielāks svars? Ar kādu pamatojumu? Un kas notiks, ja opozīcijā esošā Saskaņa paziņos, ka ir aptaujājusi latgaliešus un tiem ir «savs» kandidāts? To tad vispār neņems vērā? Un kurš teica, ka Sudraba nevar noorganizēt vismaz ārēji iespaidīgu dažādu NVO atbalstu sev? Saldais ēdiens opozīcijai, ko sagādā pozīcija pati.
Īsi sakot: beidziet māžoties un paši pieņemiet lēmumu! Var gadīties, ka neizdodas vienoties par kopīgu kandidātu, un attiecības starp koalīcijas partneriem tas, protams, neuzlabos. Bet demokrātijas imitācija - tieši tāpēc, ka tā ir imitācija, - arī neko nedos. Jā, kādam no partneriem šajā spēlē nāksies piekāpties (ja vēlaties - zaudēt), bet tam nav automātiski jānozīmē koalīcijas izjukšanu. Ja vien šī izjukšana netiek gatavota citu iemeslu dēļ.