«Labākais veids, kā garantēt mieru, ir būt stipriem, un tas ir tas, ko no manis sagaida Izraēlas ļaudis: stingri stāvēt pretim kritikai, pretim spiedienam,» B. Netanjahu citēja raidsabiedrība BBC.
Tikmēr ASV prezidents B. Obama brīdināja, ka sarunām atvēlētais laiks arvien tuvojos noslēgumam un pēc tam būšot daudz grūtāk panākt vienošanos. «ES ticu, ka aizvien iespējams izveidot divas valstis,» uzsvēra B. Obama. «Taču tas ir sarežģīti un prasa kompromisus no abām pusēm.»
Pēc gandrīz trīs stundu ilgās sarunas nekas neliecināja, ka B. Obamam un B. Netanjahu būtu izdevies par ko vienoties, rakstīja ziņu aģentūra Reuters. 17. martā uz tikšanos ar B. Obamu Baltajā namā ieradīsies palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss.
Līdzšinējie centieni pēc miera pierādījuši, ka abas puses nespēj nolikt malā domstarpības, lai panāktu gan Izraēlu, gan palestīniešus apmierinošu vienošanos, kas pieliktu punktu vairāk nekā sešas desmitgades ilgajam konfliktam.
Iepriekšējās sarunas pārtrūka 2010. gadā, kad palestīnieši iebilda pret Izraēlas uzsākto ebreju apmetņu celtniecību palestīniešu apdzīvotajās teritorijās Rietumkrastā.
Jaunās sarunas ar ASV palīdzību ievadītas pagājušā gada jūlijā, un Baltais nams neslēpj, ka vienošanos par mieru vēlas redzēt līdz 29. aprīlim. Izraēliešu un palestīniešu vidū ir vairāki strīdīgie jautājumi, piemēram, ebreju apmetnes. Tāpat strīdus objekts ir Jeruzaleme, nākotnes Palestīnas valsts robežas un palestīniešu bēgļi.