«Mēs abi bijām vienisprātis, ka atsevišķos jautājumos varam viens otram nepiekrist, darot to civilizēti un ar savstarpēju respektu. Laika gaitā mums ir iespēja pāršķirt lapu un attīstīt starp mūsu valstīm jaunas attiecības,» teica ASV prezidents.
Arī Kubas līderis atzīmēja, ka valstis vienojušās viena otrai nepiekrist, kad tas ir būtiski. «Mums jābūt gataviem pacietīgi runāt par visu. Atsevišķos jautājumos mēs viens otram piekritīsim, citos - ne,» paziņoja R. Kastro. Samita laikā viņš nosauca B. Obamu par godīgu vīru un pat lūdza viņam piedošanu par to, ka runā kaismīgi aizstāvējis Kubas revolūciju. «Man jālūdz prezidenta Obamas piedošana. Viņš nav atbildīgs par to, kas izdarīts pirms viņa nākšanas amatā.»
Latīņamerikas un Karību valstu līderi samitā pauda gandarījumu par sen gaidīto samierināšanos Rietumu puslodē. Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa to nosauca par drosmīgu centienu likvidēt pēdējās aukstā kara paliekas, kas Rietumu puslodē radījušas daudz negatīva.
ASV pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kubu 1959. gadā, kad Fidels Kastro un viņa brālis Rauls vadīja revolūciju, kurā tika gāzts ASV atbalstītais prezidents Fulhensio Batista. Brāļi Kastro izveidoja sociālistisku valsti, kurai bija ļoti ciešas attiecības ar PSRS.
ASV paziņojušas, ka turpinās sekot cilvēktiesību ievērošanas problēmām Kubā, taču tās plānos neesot panākt Kubas pārvaldes sistēmas maiņu. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās ASV svītros Kubu no terorisma atbalstītāju valstu saraksta.
Rietumu puslodē ASV vēl saglabājas ļoti saspīlētas attiecības ar Venecuēlu, kura oficiāli pasludināta par draudu ASV nacionālajai drošībai.