Ogles tiek izmantotas 41% pasaules elektroenerģijas un 70% tērauda saražošanai, bet to ieguve 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājusies par 2,9%.
Tērēs vairāk elektrības
WCA nenodarbojas ar ogļrūpniecības nākotnes prognozēšanu, taču to labprāt dara enerģētikas analīzes kompānijas. Tā atbilstoši ekonomiskās analīzes kompānijas BP aprēķiniem 2012. gadā globālajā energoresursu patēriņā ogles ieņēma otro vietu aiz naftas - attiecīgi 30% un 32%, bet trešajā vietā atradās gāze - 24%. Hidroenerģija, atomenerģija un atjaunojamā enerģija kopā veidoja tikai 14% patēriņa. Kā prognozē BP, līdz 2035. gadam ogļu, naftas un gāzes patēriņš izlīdzināsies, katram no resursiem sasniedzot 26%. Būtiski palielināsies atjaunojamo resursu, to vidū saules un vēja enerģijas, izmantošana, sasniedzot 12%, savukārt hidroenerģijas un atomenerģijas daļas līdzināsies 5% no globālā patēriņa katrai.
BP prognozes atšķiras no citas enerģētikas kompānijas, pasaulē lielākā šīs jomas uzņēmuma Exxon Mobil prognozēm. Exxon Mobil kompānijas analītiķi paredz, ka 2040. gadā pasaulē visvairāk patērētais energoresurss joprojām būs nafta, otro vietu ieņems gāze, bet ogles būs noslīdējušas uz trešo vietu. 2040. gadā atjaunojamajiem resursiem Exxon Mobil paredz 12%, atomenerģētikai - 8%, bet hidroenerģijai - tikai 3% tirgus. Pētījumā arī norādīts, ka kopējais energoresursu patēriņš līdz 2040. gadam palielināsies par 35%, bet elektrības patēriņš - pat par 90%, un pieaugumu nodrošinās galvenokārt Ķīna un Indija, kuras katra patērēs pa 10% visas pasaules energoresursu.
Tikmēr starptautiskās konsultāciju kompānijas Wood McKenzie pētījums liecina, ka ogles jau 2020. gadā kļūs par pasaulē visvairāk izmantoto energoresursu. Atbilstoši uzņēmuma aprēķiniem 2010. gadā pieprasījums pēc oglēm pasaules mērogā bija 3,6 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (tonne of oil equivalent, (toe)) dienā. Wood McKenzie prognozē, ka 2020. gadā pieprasījums pēc oglēm sasniegs 4,5 Mtoe. Līdzīgu viedokli pauž arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), kas uzskata, ka ogļu un naftas patēriņš pasaules mērogā izlīdzināsies jau 2017. gadā.
Priekšrocības un trūkumi
Ņemot vērā gan esošo situāciju, gan prognozes, nav šaubu, ka ogles saglabās viena no pasaules trim nozīmīgākajiem energoresursiem lomu. Kā norāda britu izdevums The Economist, ogles ir lētas, viegli iegūstamas, transportējamas un dedzināmas. Tāpat ogļu ieguves industrijā atšķirībā no naftas un gāzes nozarēm gandrīz pilnībā dominē brīvais tirgus un pastāv ievērojama konkurence, bet cenas nosaka patērētāji - elektroenerģijas un siltuma ražotāji, kā arī metalurģijas uzņēmumi. Jāuzsver, ka ogles, kas savulaik kalpoja par rūpnieciskās revolūcijas dzinējspēku, tagad pilda līdzīgu lomu, palīdzot nabadzīgākajām pasaules valstīm kļūt bagātākām.
Tajā pašā laikā oglēm ir arī virkne trūkumu, no kuriem galvenais saistīts ar ekoloģisko aspektu. Ogļu putekļi piesārņo apkārtējo vidi to ieguves un izmantošanas laikā, atklāto raktuvju (izplatītākais ieguves veids pasaulē) esamība grauj ekosistēmas, bet sadegšanas rezultātā rodas liels daudzums ogļskābās gāzes, kas tiek uzskatīta par galveno siltumnīcas efektu veicinošo faktoru pasaulē. Tāpat, oglēm degot, veidojas sēra anhidrīts, kas, pēc dažu ekspertu domām, bojā ēkas un cilvēkiem var izraisīt plaušu slimības. Visbeidzot - atsevišķi zinātnieki uzskata, ka ogļu spēkstaciju radioaktīvais fons ir pat augstāks nekā atomelektrostaciju radioaktīvais fons.
Ekoloģisku apsvērumu dēļ gan Eiropas Savienībā, gan ASV jau divas desmitgades rit intensīva cīņa pret ogļu izmantošanu, kuras rezultāti gan ir pieticīgi. 2012. gadā ASV 43% elektroenerģijas joprojām tika iegūti ogļu spēkstacijās, bet Polijā, kuras valdība aktīvi aicina Eiropu atteikties no ogļu diskriminēšanas, 86% elektroenerģijas 2012. gadā saražoja gandrīz tikai no pašas iegūtām oglēm. Pat Vācijā, kura ir plaši pazīstama ar saviem centieniem attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus, 43% elektrības tapa ogļu spēkstacijās.
Globālā līdere Ķīna
Galvenās ogļu lietotājas ir tā dēvētās attīstības valstis, kuras šādi ietaupa ievērojamus līdzekļus - produkcijas pārpilnības dēļ tonnas ogļu cena pasaules tirgū šobrīd svārstās 80-85 ASV dolāru robežās (58-62 eiro). Pasaulē lielākā ogļu ieguvēja, izmantotāja un importētāja ir Ķīna, turklāt Āzijas lielvalsts pārsvars pār sekotājiem pirmajās divās jomās ir vairāk nekā iespaidīgs. Otrajā vietā ogļu ieguvē ierindojas ASV, trešajā - Indija. Savukārt, runājot par ogļu importu, tad aiz Ķīnas atrodas Japāna un Indija, turklāt daudzi analītiķi uzskata, ka pēc visu 2013. gada datu apkopošanas var atklāties, ka Indija kļuvusi par pasaulē lielāko ogļu importētāju. Ķīna šo titulu ieguva 2011. gadā, apsteidzot Japānu, kura līdz tam lielākās ogļu importētājas statusu saglabāja kopš 1975. gada.
Jāpiebilst, ka oficiāli apstiprināto ogļu krājumu pie līdzšinējā patēriņa pasaulē kopumā varētu pietikt 109-132 gadiem.