OIK ir valsts atbalsta instruments atjaunojamajiem energoresursiem (AER), un Latvija saistībā ar Eiropas Savienības (ES) politiku šajā jomā apņēmusies līdz 2020. gadam panākt, lai AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā būtu 40%. OIK ietver ne tikai atbalstu AER, bet arī efektīvajai koģenerācijai, kur tiek vienā procesā saražota gan dabasgāze, gan siltums.
Mazinās atkarību
Saskaņā ar likumu OIK tiek pārskatīts katru gadu, un to dara Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Līdz šim bijis ikgadējs pieaugums, izņēmums ir pērnais un šis gads. Lai kompensētu patērētājiem OIK pieaugumu, ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis enerģijas ražotājiem.
Kā stāsta Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, OIK būtība ir segt starpību starp AER ražotāja pašizmaksu un tirgus cenu. Ja pašizmaksa ir augstāka par tirgus cenu un starpība netiek kompensēta, neviens uzņēmējs šajā jomā nedarbosies. Tas nozīmē, ka Latvijai visas nepieciešamās elektroenerģijas jaudas nāktos importēt un tas apdraudētu valsts enerģētisko neatkarību, pieļauj eksperts. Tiek uzsvērts, ka AER attīstība ir viena no reālākajām iespējām nokāpt no tā dēvētās Krievijas gāzes adatas.
Par AER, kuru ražošana tiek atbalstīta ar OIK starpniecību, uzskata vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu), zemes siltumu, viļņus, kā arī paisuma - bēguma procesus. Latvijā AER aizņem vienu trešo daļu primāro energoresursu bilancē, un divi visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi.
AER svarīgā loma ES enerģētikas politikā saistāma ar to izmantošanas pozitīvo ietekmi. Tā ir iespēja ietaupīt fosilos energoresursus, dažādot enerģijas ieguves veidus un avotus, izmantot vietējos resursus, tādējādi paaugstinot energoapgādes drošību un samazinot atkarību no enerģijas importa, kā arī samazināt izmešu daudzumu atmosfērā, augsnē un ūdenī. Tā kā atjaunojamie energoresursi lielākoties ir vietējie resursi, tiek veicināta reģionālā attīstība - radītas jaunas darba vietas, attīstīta lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība un ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām saistītā pētniecība, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Pieaugumu kompensē
R. Āboltiņš uzskata, ka atbalsts AER nozīmē mazākus CO2 izmešus, pozitīvu sociālo un ekonomisko ietekmi, it īpaši pašvaldību līmenī, darbvietas biomasas vākšanas nozarē, loģistikā, pakalpojumu sektorā, kā arī zemes un mežu reģenerācijā.
Tajā pašā laikā eksperts uzskata, ka ir nepareizi piemērot OIK arī efektīvajai koģenerācijai, tas ir, dabasgāzei. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs norāda, ka atbalsts termoelektrostacijām Latviju nodrošina ar nepieciešamajām bāzes jaudām par zemākām cenām. Viņš arī norāda, ka šādu atbalstu bāzes jaudu nodrošināšanai sniedz arī citas ES valstis. Tomēr, piemēram, Igaunija OIK nepiemēro efektīvajai koģenerācijai, tikai AER. Kā norāda SPRK padomes loceklis Rolands Irklis, arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ Igaunijā elektrība ir lētāka nekā Latvijā.
J. Spiridonovs atzīst, ka līdzšinējais OIK piemērošanas mehānisms bijis necaurspīdīgs, tādēļ jaunu atļauju izsniegšana AER ražotājiem apturēta. Pašlaik tiek izstrādāts jauns mehānisms. «Mēs noteiksim jaudas apjomu, kuru vēlamies iepirkt, turklāt mēs to iepirksim konkursa kārtībā no tā ražotāja, kurš piedāvās viszemāko cenu,» ieceri izklāsta EM pārstāvis. Jāteic, ka atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem pastāv visās ES dalībvalstīs.