Oļegs Laizāns Latvijas izlases pussargs
Esmu priecīgs. Vienmēr ir patīkami atgriezties izlasē. Ilgi gaidīju izsaukumu.
Tas bija mans nākamais jautājums - pēc Pahara kļūšanas par galveno treneri ilgi netiki aicināts uz izlasi. Kad viņš tevi atkal uzaicināja uz Baltijas kausa mačiem, biji pārsteigts?
Nu, it kā nebija nekāda «vau, mani beidzot izsauca», jo līdz tam taču biju izlases rindās. Domāju par to, ka varbūt atkal tikšu aicināts un varēšu palīdzēt komandai.
Nebiji apvainojies par to, ka tiki ignorēts?
Nē. Kāpēc lai apvainotos? Konkurence ir normāla parādība. Kādu izsauc uz izlasi, kādu - ne.
Pēc sekmīgās atgriešanās Baltijas kausa mačā juti, ka esi nopelnījis plusiņus trenera blociņā nākamajām spēlēm?
Viņš mani nekā īpaši neslavēja, neteica, ka nospēlēju fantastiski, bet nospēlēju, cik labi vien varēju, palīdzēju komandai, atdevu visus spēkus.
Baltijas kausa mačos uz apakškrekliem katram futbolistam bija līdzjutēju novēlējums. Kas bija rakstīts uz tavējā?
Es vairs neatceros, godīgi sakot. Taču ir ļoti patīkami, ka bija līdzjutēju atbalsts.
Kādi ir tavi galvenie pienākumi komandā?
Mūsdienu futbolā spēlētājam jāprot viss. Centra pussargam jāprot gan veidot spēli, gan jaukt ārā pretinieku saspēli, gan vārtus gūt. Liels darba apjoms.
Flangos kādreiz iepriekš esi spēlējis?
Esmu spēlējis visās pozīcijās. Normāli jūtos flangā. Nav tā, ka nesaprotu, uz kuras planētas esmu nokļuvis.