Mums šī ideja iepatikās, un, esot 12. klasē, pārņēmām uzdevumu gatavošanu pamatskolas klasēm. Kad viens no mūsu kompānijas - Mārtiņš Kālis - Iespējamās misijas ietvaros sāka mācīt Limbažos, nolēmām aicināt piedalīties arī citas skolas, un tradīcija nostiprinājās,» olimpiādes vēsturi stāsta viens no organizatoru komandas Edgars Jākobsons, kurš patlaban ir doktorants Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā. Mārtiņš Kālis nu jau kļuvis par Iespējamās misijas direktoru, Andis Orbidāns strādā par finanšu analītiķi Cemex, skolotāja Dace Andžāne joprojām māca matemātiku RV1Ģ skolēniem, bet viņi visi turpina rīkot Atvērto kopu, darbu labošanā piesaistot palīgus no komandām, kuras iepriekšējos gados olimpiādē ieguvušas labus rezultātus. «Olimpiādei augot, izdevies piesaistīt arī atbalstītājus - Saules aptieku, Kalvi Apsīti un Brain Games, kuriem pateicoties balvu fondā ir galda spēles, kas ļauj komandām turpināt prāta asināšanu,» stāsta E. Jākobsons.
Atvērtās kopas nosaukums ietver trīs nozīmes: olimpiādē var piedalīties jebkurš skolēns (no 7. līdz 11. klasei); uzdevumu risināšana notiek kopā, komandā; un tas ir arī matemātisks termins (pareizāk gan būtu «vaļēja kopa», taču tas neskanot tik labi). Šogad olimpiāde pulcēja 216 komandu no 31 Latvijas skolas, iesaistot ap 1300 jaunajiem matemātiķiem. Iegūt apbalvojumus visās klašu grupās šogad izdevās Siguldas Valsts ģimnāzijai, Cēsu Valsts ģimnāzijai, RV1Ģ un Rīgas Franču licejam (sīkāk - Atvertakopa.lv). Atvērtajā kopā var tikt arī pie ar matemātiku nesaistītām specbalvām - par mākslinieciskāko titullapas noformējumu, par āķīgāko komandas nosaukumu, pat par dominanci utt.
«Mūsu mērķis ir dot iespēju papildu treniņam matemātikā neformālā, draudzīgā gaisotnē, kā arī popularizēt olimpiāžu ideju starp skolēniem, kuri tajās tik bieži nepiedalās. Strādājot komandā, notiek diskusija, un skolēni mācās, gan skaidrojot kaut ko citiem, gan sekojot komandas biedru atrisinājumiem,» saka E. Jākobsons. Tā kā Atvērtā kopa nav daļa no oficiālā atlases procesa uz Starptautisko matemātikas olimpiādi, tajā parādās arī uzdevumi, kuriem nav vienas skaidras atbildes - tie ir «tuvāki dzīvei», un tajos svarīgas gan loģiskas spriešanas, gan modelēšanas prasmes. «Vēlamies parādīt, ka matemātikai var būt ļoti tiešs pielietojums ikdienā. Piemēram, šogad vienā no uzdevumiem bija iekļauts teksts no Saeimas vēlēšanu likuma un bija jāveic tam atbilstoši aprēķini.» E. Jākobsons stāsta, ka gadu gaitā, piesaistot arvien jaunus dalībniekus ar dažādu sagatavotības līmeni, olimpiādes uzdevumu grūtības pakāpe ir mazinājusies, tomēr tā joprojām ir augsta - pat spēcīgākās komandas atrisina tikai 2/3 uzdevumu.