Citi nodzer, es nobraucu!
Kopš 1962. gada Rasma apceļojusi teju pusi pasaules: «Tā ir mana daba - ceļošana ir asinīs. Ja ilgāku laiku dzīvots pa māju, kājas pašas nes laukā pa durvīm. Ar mazdēlu braukāju - viņš mani ņem līdzi komandējumos. Uz Carnikavu, arī tālāk. Tiklīdz ir iespēja, es jau pirmā stāvu pie vārtiņiem.» Bet vismaz reizi gadā Rasma dodas tālākā braucienā. Sākumā ceļoja pa Padomju Savienību. Toties tā pamatīgi - ar vilcienu pabūts teju katrā lielās valsts stūrītī. Baikāls gan nav redzēts. Arodkomitejas priekšsēdētāja, kad Rasma ierosinājusi doties uz Tālajiem Austrumiem, atteikusi, ka Sibīriju un Baikālu ieraudzīšot tad, kad turp aizvedīs... Agrāk ceļojusi par nopelnīto, bet tagad, kad pensija vien 155 lati, ceļot var tāpēc, ka bērni un mazbērni nodrošina, pensija paliek pašas izdevumiem. Bet par to Rasma, kā pati smej, nomazgā traukus.
Rasmas tētis pirms kara Šampēterī uzcēlis trīs divstāvu mājas - katrai meitai savu. Rasma atzīst: «Nu jā, pārdevu to māju, un tā radās nauda ceļošanai. Citi mantojumu nodzer, es nobraucu!» Kad aizbrauc, galvenais - redzēt! Redzēt! Ja gids stāsta, Rasma pieraksta. Pēcāk mājās pārlasa, pie fotogrāfijām atzīmē svarīgākās lietas.
Braucu kā «miļeņkijs»
Elpai aizrauties likusi Amerika. Lai gan tieši tur ir visstingrākā robežkontrole, bet Rasmas operētais ceļgals pārbaudēs pīkst kā traks - reiz viņu pat lūdza uzrādīt, kas kājā paslēpts... Vašingtonā, apmeklējot Balto namu, viņa noklausījusies toreizējā prezidenta kandidāta Buša priekšvēlēšanu runu. Apmeklējusi Ārlingtonas kapsētu, kur apglabāti arī slaveni latvieši. Tur atdusas Rasmas mammas māsa un māsīca Herta Desains, kas sāka latviešu baznīcas celšanu Vašingtonā. Apmeklēta Baltimora, būts Floridā. Holivuda, Beverlihilza un Losandželosa vēl ir sapnis. To braucienu izjaukusi krīze, bet kundze stāsta, ka nebeidz lūgt Dieviņu, lai izdotos aizbraukt. Drīzumā ciemos viņa gaida meitu, kas mīt ASV, - var gadīties, ka sapnis piepildīsies vēl šogad!
Pērnā gada nogalē trīs mēnešus Rasma vadījusi ASV, pamatīgi apceļojot Klusā okeāna piekrasti - bijusi Sanfrancisko, Lielajā Kanjonā, Josemītu nacionālajā parkā, Lasvegasā. Lielajā Kanjonā nokāpt gan nav sanācis, pēc kājas operācijas tāda slodze ceļgaliem būtu par grūtu.
Sanfrancisko pabūts arī pie turienes latviešiem, kopā ar aktiera Gundara Āboliņa Amerikas tanti tirgotas ieejas biļetes uz latviešu pasākumu. Rasma ir sabiedriska, lai gan atzīst: «Man tak nav nekādas valodas - ne krievu, tajā man ir tikai lamāšanās valoda, ne angļu, drusciņ tik vācu. Kad lidoju viena atpakaļ, man uzlika kaklā tādu kā zīmīti ar vārdu un uzvārdu, un lidmašīnās bija pavadoņi, kas mani pārveda no vienas lidmašīnas uz otru - braucu kā «miļenkijs»! Bet citu reizi Vīnē kapsētā aizrāvos, aplūkojot Mocarta un Štrausa pieminekli. Attapos, ka mana grupa ir pazudusi. Tad es diviem vācu vecīšiem kaut kā jautāju, kur man jāiet. Šie rāda, lai es «gehen» turp. Jā, skatos, jau skrien man pretī no grupas.»
Veselībai - peldes par velti
Šķirstot albumus, noskaidrojas, ka ceļošana nebūt nav vienīgā Rasmas aizraušanās. Mārupes klubā viņa apmeklē ūdens aerobiku - veselības dēļ. Pa vasaru gan kundze dosies uz Kolku, kur jūrā peldes par velti. Aktīvi sportojot, šopavasar nomesti seši kilogrami! Vēl Rasma labprāt klausās mūziku - mīļākie ir Elviss Preslijs, Mario Lanca, Engelberts Hamperdinks, Lučāno Pavaroti. Agrāk daudz lasījusi grāmatas, tagad švakās redzes dēļ tikai vairs žurnālus. Īpaši mīļi ir Leģendas un Ilustrētā Vēsture. Bez tam Rasmas kundze aktīvi interesējas arī par politiku. «Ja mani ievēlētu parlamentā,» viņa smej, «tad gan jūs redzētu, kā valsts jāpārvalda!»