Boriss Eifmans ir horeogrāfs, kurš spēja pierādīt pasaulei, ka balets kā psihoanalīzes instruments ir pielīdzināms mūzikai un literatūrai. Viņš tulkojis dejas valodā gan slavenu mākslinieku likteņstāstus, gan klasiskās literatūras šedevrus, gan arī ģeniāli sakausē tos abus kopā - «vienu caur otru». Tā tapuši baleti Čaikovskis, Anna Kareņina, Karamazovi, Idiots, Kaija, Terēza Rakēna, Sarkanā Žizele, Krievu Hamlets...
Balets Oņegins tapis, Eifmanam turpinot savu tradīciju veidot baletus ar slavenu literāru darbu motīviem. Bet ne tikai. Tā ir liela drosme - baleta valodā stāt līdzās Pētera Čaikovska operai Jevgeņijs Oņegins, kurā, starp citu, komponists upurējis Puškina ironiski sulīgo laikmeta atainojumu operai kā liriskām ainām. Un atkal jāsaka - ne tikai. Jo baletam Oņegins Eifmans izvirzījis īpašu virsuzdevumu. «Kāpēc es vērsos pie Puškina romāna Jevgeņijs Oņegins? Kas mani tajā šodien satrauc? Šis romāns ir nosaukts par «krievu dzīves enciklopēdiju», tajā Puškins ieraudzīja un izveidoja neticami precīzu sava laika krievu rakstura arhetipu, poētisku krievu dvēseles tēlu, noslēpumainu, neparedzamu, juteklisku. Ar visu savu daiļradi es mēģinu atminēt krievu dvēseles mīklu,» saka B.Eifmans.
Horeogrāfa pievēršanās romānam Jevgeņijs Oņegins ir vēl viens mēģinājums tuvoties gara noslēpumam. «Es pārcēlu Puškina varoņus mūsdienās, jaunos apstākļos, vairāk dramatiskos, pat ekstrēmos, kad vecā pasaule sabrūk, un dzīve diktē jaunus noteikumus. Šis eksperiments bija nepieciešams, lai atbildētu uz jautājumu, kurš mani satrauc, - kas ir krievu dvēsele šodien?» Izrādē savienota klasika un mūsdienīgais. Ne tikai kustību valodā, bet arī muzikālajā partitūrā, līdzās Čaikovska mūzikai liekot Aleksandra Sitkovecka rokmūziku, ko spēlē rokgrupa Avtograf. Jaunajā baletā galvenās lomas atveido Krievijas teātra prēmiju Zelta maska un Zelta sofite laureāte Marija Abašova un Oļegs Gabiševs.