Līdzšinējās opozīcijas līderi uzskata, ka V.Voroņinam prezidenta amats jau bijis jāatstāj, taču kompartijas vadītājs tam nepiekrīt. Iekšpolitiskā krīze var turpināties, un jau izteikts viedoklis, ka nākamās parlamenta vēlēšanas varētu notikt 2010.gada pavasarī. Tajā pašā laikā jauna liberālo spēku izveidota valdība varot veikt daudz nepieciešamu izmaiņu valstī.
Liberāļi vienojas
Otro lielāko balsu skaitu pēc kompartijas (48 mandāti) ieguvušās Liberāldemokrātiskās partijas (17 mandātu) vadītājs Vlads Filats presei uzsvēra, ka beidzot Moldovā uzvarējusi demokrātija un taisnība. Četras opozīcijas partijas esot spējīgas izveidot koalīciju un vienoties, lai valsts beidzot iegūtu demokrātisku pārvaldi.
Viena no galvenajām šābrīža intrigām skar ceturto labāko rezultātu (13 mandātu) guvušo Demokrātisko partiju, ko vada nesen kompartiju pametušais bijušais parlamenta spīkers Marians Lupu. Izteikta versija, ka viņš varētu vienoties par sadarbību ar kompartiju. Tomēr M.Lupu iespējamo aliansi ar saviem bijušajiem biedriem paspējis noliegt: «Es labi zinu kompartijas mentalitāti. Tās vadītājiem pilnīgi nav politiskās kultūras, ar viņiem ir neiespējami veidot koalīciju.»
Gaidāmas izmaiņas
Neatkarīgā laikraksta Moldavskije Vedomosti redaktors Dmitrijs Čubašenko sarunā ar Dienu nosauca vēlēšanu rezultātus par sekmīgiem, vienlaikus norādot uz iekšpolitiskās cīņas saasināšanos: «Valsts galvas iecelšana tomēr ir liela problēma. Jautājumu, vai V.Voroņinam ir tiesības joprojām atrasties savā amatā, nāktos izskatīt konstitucionālajai tiesai. Opozīcijas līderi uzskata, ka viņa pilnvaru laiks beidzies jau 7.aprīlī.»
Tomēr četru partiju alianse varot veikt daudz nepieciešamu izmaiņu. Iespējama situācijas uzlabošanās cilvēktiesību jomā, publisko mediju atbrīvošana no kompartijas ciešās pārraudzības, izmaiņas spēka struktūru vadībā. Vēlēšanām rūpīgi sekojusi ES un Starptautiskais valūtas fonds, kas varētu piešķirt aizdevumu jaunajai valdībai.
Pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām aprīlī, kurās kompartija ieguva 60 mandātu, opozīcijas atbalstītāji sāka protesta akcijas, kas beidzās ar prezidenta pils un parlamenta izdemolēšanu. Tad V.Voroņins apsūdzēja Rumāniju valsts apvērsuma gatavošanā, taču ģenerālprokurors šo versiju noraidīja.