A. Antoņenko šo lomu atveidojis jau vairākos iestudējumus dažādās Eiropas malās. Pirms Siguldas opersvētkiem vēl dabūšot šo lomu kārtīgi padziedāt, jo pēc divām nedēļām sāksies mēģinājumi iestudējumam Valensijā, Vidusjūras festivālā, kur pirmoreiz sadarbosies ar ievērojamo diriģentu Zubinu Mehtu un atkal satiksies ar savu pirmo Jago - Karlosu Alvaresu, kurš pēc ilga pārtraukuma atgriežas uz skatuves. «Man ir milzīgs prieks, ka pēc mana ieteikuma Daiņa Kalna kungs uz Siguldu uzaicinājis Normu Fantīni - fantastisku itāļu dziedātāju, ar kuru jau tikos Vladimira Fedosejeva diriģētajā Otello koncertizpildījumā Maskavā. Viņa bija fantastiska Dezdemona, un es zinu, ko piedāvāju,» atklāj A. Antoņenko. Savukārt ļaunprātīgā intriganta Jago loma - «jauns cilvēks, kurš visiem šķiet draugs», viņaprāt, piestāvēs itāļu baritonam Vitorio Vitelli.
«Dziedātājam ir vajadzīgs impulss un motivācija. Ne tikai mūzika, bet arī režisora idejas,» uzsver A. Antoņeko, savā interpreta pieredzē īpaši izceļot divus Otello iestudējumus - debiju lomā un vienlaikus Zalcburgas festivālā, kas aizsāka tenoram ļoti būtisko sadarbību ar diriģēšanas lielmeistaru Rikardo Muti un iestudējumu Londonā, Koventgardena operā, kurā pērn ticies ar «līdz šim visspilgtāko Dezdemonu - Anju Harterosu». Parasti ainā, kur Dezdemona dzied dziesmu par vītolu, nākoties garlaikoties, taču Harterosas eņģeliskajā balsī gribējies klausīties vēl!
«Saprotot, ka skatītāji pulcējas dzirdēt balsis, šīsvasaras Siguldas opersvētku iestudējuma režisors E. Freibergs sola darīt visu, lai dziedātāji varētu pilnībā atklāties. «Te mazāk būtu jāizvirza kāda neprātīga, oriģināla koncepcija, tāpēc nolēmām nepārcelt operas darbību citā laikā. Jārada iestudējuma kopiespaids, gaisotne, tēlainība.» Scenogrāfs Aigars Ozoliņš veidošot glezniecisku vizuālo tēlu, bet I. Kundziņa - krāšņus, greznus kostīmus, tā, lai redz skatītāji līdz pēdējai rindai. «Šis ir stāsts par ārkārtīgi lielām kaislībām un lielām jūtām, un par vienu viduvējību (Jago), kurš, lai apliecinātu sevi, ir gatavs manipulēt ar atklātām, neaizsargātām sirdīm, dvēselēm un emocijām. Arī šodien viduvējības ar mums manipulē, izmanto mūsu ievainojamību. Viņiem rada gandarījumu tas, ka viņi to var izdarīt - saskata jūtīgās vietas un bradā pa cilvēku jūtām, emocijām un attiecībām. Laikā, kad arvien vairāk sastopamies ar sīkjūtiņām, Otello ir stāsts par vērienīgām jūtām, mīlestību un traģēdiju.»
«Šī ir nevis opera, bet muzikāla drāma. Tai ir ārkārtīgi spilgta instrumentācija, kur katra nots lielajā orķestrī pasvītro dziedātāja jūtas. Izrāde Siguldā man ir ļoti liels izaicinājums, jo brīvdabā ir citi spēles noteikumi,» atzīst A. Viļumanis, kuram šis būs piektais Otello iestudējums. Savulaik mūsu operteātrī viņš sastapies ar ļoti spilgtiem Otello atveidotājiem - Kārli Zariņu un Artūru Frīnbergu, diriģējis arī Sanktpēterburgā adaptēto Koventgardena iestudējumu, bet pirmo reizi šo operu nodiriģējis festivālā Kazaņā.