Dimants jāslīpē, nevis jāplēš
Porziņģis pirms pāris dienām atgriezies Latvijā pēc savas pirmās sezonas NBA, kur spilgti sevi pieteica Ņujorkas Knicks sastāvā. «Spēlēt NBA ir mans sapņa piepildījums. Prieks, ka pierādīju, ka varu tur spēlēt. To, ka varu labi spēlēt Ņujorkā. Izbaudīju to, ka šo pieredzi guvu kopā ar ģimeni,» 20 gadu vecais sportists pauda gandarījumu par to, kā sevi pieteicis basketbola Mekā. «Tajā pašā laikā apzinos, ka otrajā sezonā no manis gaidīs daudz vairāk, tāpēc jābūt gatavam par simts procentiem,» Porziņģis skaidroja galveno apsvērumu, kāpēc viņš izvēlējies nepalīdzēt valstsvienībai jūlijā Belgradā gaidāmajā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. «Pēc sezonas satikāmies ar kluba prezidentu Filu Džeksonu un ģenerālmenedžeri Stīvu Milsu un izrunājām situāciju. Pēc tam vēl apspriedāmies savā starpā un pieņēmām lēmumu,» sportists norādīja, ka klubs neliktu šķēršļus, ja Porziņģis izvēlētos pārstāvēt izlasi jau šovasar, taču arī Knicks vadītāju interesēs ir jaunā uzbrucēja pēc iespējas labāka sagatavošanās otrajai sezonai NBA.
Kristapa brālis un menedžeris Jānis Porziņģis piebilda, ka jāņem vērā sportista jaunība un vēl nepietiekamais fiziskais briedums, lai pēc smagas un intensīvas sešus mēnešus ilgas sezonas viņš varētu apvienot gatavošanos ar dalību valstsvienībā. «Nesaku, ka sagatavoties sezonai nav iespējams izlases sastāvā, taču Kristaps ir kā dimants, kurš ir jāslīpē pareizi, lai viņš mirdzētu. Nevar viņu ņemt un plēst. Kad viņš būs gatavs, viņš spēlēs, taču katrai lietai savs laiks.»
Kristaps Porziņģis uzsver, ka gala lēmums pieņemts tikai pēc sezonas beigām, lai gan jau iepriekš šī izšķiršanās viņam nav devusi mieru. «Melotu, ja teiktu, ka par to sāku domāt tikai pēc pēdējās spēles. Protams, tās domas par vasaru - kāda tā izvērtīsies, kā būs ar traumām, kā ar citiem faktoriem - pa galvu šaudījās, taču lēmumu nepieņēmu, līdz neapspriedos ar visiem,» skaidroja basketbolists.
Vaicāts par spēlēšanu olimpiskajā turnīrā Riodežaneiro, ja komanda tam kvalificēsies, Kristaps uz brīdi saminstinājās, taču uzsvēra, ka spēlēt Rio pelnījuši tie, kuri šo iespēju izcīnījuši. «Ja džekiem tas tiešām izdosies, man būs vēl lielāka apņēmība šādu panākumu palīdzēt atkārtot vēlāk.»
Jāpieliek fiziskajā spēkā
Pirmajā NBA sezonā Kristapam visgrūtāk bijis tikt galā ar slodzi, aizvadot 82 spēļu sezonu, kā arī garajām zaudējumu sērijām. «Savā ziņā slodze pārsteidza. It kā zināju, ka būs tik daudz spēļu, taču to, cik tas ir grūti, patiesībā saproti tikai tad, kad esi tam visam izmalies cauri. Tas nebija vienkārši. Grūtākie brīži bija pēc garākām zaudējumu sērijām, kad jau pats pieķer sevi domājot negatīvi. Visādas domas, grūti izgulēties. Mēģinu tam visam pieiet ar vēsu prātu. Atgādinu sev, ka spiediens uz mani nav tik liels. NBA ir tā labā lieta, ka spēles ir ļoti bieži, tāpēc drīz vien ir iespēja sevi atkal pierādīt un aizmirst iepriekšējās neveiksmes.»
Vasaras sākumā Porziņģi organizēs jauno basketbola talantu nometni Liepājā, kurai dāvinājuši brīvi pieejamu āra basketbola laukumu, turklāt tās ietvaros Kurzemes pilsētā būs iespēja redzēt arī vairāku NBA zvaigžņu spēli. Fizisko bāzi Knicks trenera uzraudzībā Kristaps sāks ielikt jau Latvijā, bet pēcāk dosies uz ASV, kur plānots vairāk piestrādāt pie fiziskā spēka uzlabošanas. «Jācenšas pielikt ķermeņa spēkā, lai varētu zem groza cīnīties ar pretinieku smagajiem centriem. Tas ir galvenais, taču jāturpina strādāt pie visa, jo nav nevienas lietas, kurā es būtu ideāls.» Porziņģis saprot, ka otrajā sezonā sevi būs jāpierāda no jauna, jo viņam jau ir šāda veida pieredze Spānijā. «Pirmā sezona pie profesionāļiem man izdevās ļoti laba, taču otrā iesākās neveiksmīgi. It kā pašam likās, ka viss būs kārtībā, ka gūšu vairāk punktu, darīšu to un to, taču neizdevās. Sapratu, ka tāpat vien nekas nenotiks un pašam sevi jādzen, lai būtu rezultāts.»
Savā otrajā sezonā NBA Porziņģis ir gatavs iet uz maksimumu. «Fani jau saka, ka mums jāizcīna čempionu tituls, bet man jāmet pa divdesmit pieciem punktiem spēlē,» ar smaidu noteica basketbolists. «Uzskatu, ka man pašam šī ir situācija, kad nekādus limitus nevajadzētu likt. Jācenšas izdarīt visu, ko vien spēju.»