Uz LU Satversmes sapulces sēdi bija ieradušies 277 dalībnieki, lai aizklātā balsojumā ievēlētu nākamo rektoru. Par M. Auziņu tika atdotas 185 balsis, savukārt pret viņu nobalsoja 92 dalībnieki. Par labu Intai Brikšei saskaitītas 79 balsis, tāpat saņemti 198 pretbalsojumi. No apkopoto balsu skaita izriet, ka pret abiem kandidātiem balsojuši 13 Satversmes sapulces dalībnieki. Rektors vēl jāapstiprina valdībai.
«Turpinām veidot studijām pievilcīgu vidi,» skatoties uz nākotnes plāniem, savā uzrunā Satversmes sapulces dalībniekiem teica M. Auziņš un piebilda, ka tajā skaitā - arī cīņu par budžeta vietām. Nākamajos četros gados rektors ieplānojis veicināt universitātes sadarbību ar pētniecības institūtiem, lai LU būtu «ne tikai galvenā izglītības iestāde, bet arī galvenā pētniecības iestāde valstī». Rektors studentiem sola nodrošināt iespēju studiju laikā strādāt algotu darbu dažādos pētniecības projektos.
«Tad, kad es stāvēju šeit jūsu priekšā pirms četriem gadiem, es noteikti sevi varētu raksturot kā ideālistu,» atceroties iepriekšējo vēlēšanu norisi, teica rektors. Arī tagad M. Auziņš sevi varot dēvēt par ideālistu, patlaban gan viņš esot reālistiskāks un pragmatiskāks. Tomēr rektors cer, ka pēc četriem gadiem skeptiķu, kuriem viņa mērķi patlaban liekas pārspīlēti un nereāli, būs ievērojami mazāk.
Piekrītot kandidēt LU rektora vēlēšanās, I. Brikše sev bija izvirzījusi divus mērķus. «Pirmais - aktivizēt diskusijas par Latvijas Universitātes nākotni. Un tas man ir izdevies,» uzrunā pirms balsošanas teica komunikācijas speciāliste. Kā otro viņa minēja jēgpilnas LU pārvaldes radīšanu - gadījumā, ja viņa stātos rektora amatā. «Man nav bail no konkurences, jo stiprums rada stiprumu,» savas uzrunas beigās teica profesore.
Neilgu brīdi pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas ap I. Brikši sapulcējās bariņš studentu, kuri profesorei pasniedza ziedus. Pēcāk sarokojās un viens otram apsveikumus veltīja arī abi rektora amata kandidāti.