Sandis Ozoliņš
Kāda izvērtās spēle ar Atlant?
Grūta. Patiešām - ar viņiem nebija viegli spēlēt.
Ar ko šī komanda ir neparocīga?
Viņi bija rūpīgi izpētījuši mūsu spēles manieri un uzbrukumā veidoja tā saukto otro vilni. Tas nozīmē, ka ar pirmo piegājienu Atlant necentās uzlauzt mūsu aizsardzību. Viņi ieslidojās, bet tad atstāja ripu viduszonā, un nākamais spēlētājs jau ātrumā šķērsoja zonas līniju. Aizsardzībā parasti koncentrācija ir uz pirmo spēlētāju, kas dodas uzbrukumā, bet izrādās, ka īstais uzbrukums seko tikai pēc tam.
Tāpēc jau pašā sākumā bija 0:2?
Arī tāpēc, bet viņi arī labi izmantoja momentus. Principā visas ripas tika iemestas pēc pārdomātiem un precīziem raidījumiem. Tomēr tik un tā mums bija iespēja lauzt spēles gaitu.
Pēc metieniem Dinamo bija krietni pārāks ar 40:24. Arī iepriekšējā mačā pret Spartak bieži tika apdraudēti pretinieku vārti, jo bija 39 metieni. Ko tas nozīmē - komanda sākusi spēlēt izteiktāku uzbrukuma hokeju?
Metienu starpībai es nepievēršu lielu uzmanību. Tie mēdz būt dažādi. Piemēram, var gandrīz visu spēli izdarīt metienus no laukuma stūriem, tālienes, bez augstas bīstamības pakāpes. Šādā manierē spēlējot, nezin vai būs izteikts uzbrukuma hokejs. Es nedomāju, ka mūsu spēles maniere ir būtiski mainījusies.
Cik var noprast, ar Atlant nebūtu labi tikties Gagarina kausa izcīņas pirmajā kārtā...
Ar kuru komandu būs jāspēlē, ar to arī spēlēsim.
Vieta izslēgšanas spēlēs jau ir garantēta. Iespējamie varianti ir trīs - Ņižņijnovgorodas Torpedo, Mitišču Atlant vai Minskas Dinamo. Kurš ir labākais un kurš - sliktākais variants?
Uzskatu, ka tikai vājās komandas rēķina, kurš pretinieks būtu parocīgs. Ja ir mērķis tikt tālāk tikai par pirmo kārtu, tad var nodarboties ar matemātiskiem aprēķiniem. Ja ir apņemšanās tikt tālāk par pirmo kārtu, tad nav jādomā, ar kuru komandu būtu labāk spēlēt.