Sākās ar konfliktu
Strīdi ap Ozolu purvu lika Saeimai 2003.gadā atlaist Rendas pagasta pašvaldību un bija cēlonis toreizējā pagastveča apsūdzēšanai pilnvaru pārsniegšanā. Nākamā pagasta vadība iekārotā purva nomas tiesības nākamajiem 20 gadiem 2005.gada maijā izsolē pārdeva SIA Baloži&Ko, kuru 2006.gadā pārpirka Vācijas Hawita Gruppe un divi citi uzņēmumi. Par pašu un kredītu naudu kopš tā laika uzbūvēta moderna kūdras fasēšanas rūpnīca, iegādāta jauna ieguves tehnika, atjaunots un papildināts purva dzelzceļa tīkls četru kilometru garumā, Dienai stāsta firmas valdes loceklis Jānis Ķirsis. Baloži&Ko pastāvīgi nodarbina 15-20 cilvēku, vasaras sezonā, kad ir daudz rokudarba ar kūdras gabalu sagatavošanu, - 50-60 galvenokārt tuvējās apkārtnes iemītnieku. Pašvaldībai uzņēmums maksā 1,07 latus par katru iegūtās kūdras tonnu, kā arī nomu 6000 latu gadā. Visu produkciju izved uz Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju, kur to pārstrādā lauksaimniecībā izmantojamos produktos un pārdod 45 pasaules valstīs.
Sola pievienoto vērtību
Baloži&Ko ar šogad paredzēto ievākumu ne mazāk kā 120 tūkstoši kubikmetru frēzkūdras un 30 tūkstoši kubikmetru gabalkūdras pieskaitāma pie vidējiem kūdras ieguvējiem Latvijā. Turpmākajos gados plānots palielināt kūdras ieguvi līdz 250 tūkstošiem kubikmetru un sākt ražot kūdras produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
Lielākie Latvijas kūdras ieguvēji darbojas Latgalē un Zemgalē, galvenokārt izmantojot šo dabas resursu kurināmo brikešu ražošanai. Rendas ražotājam līdzīgus produktus - kūdras substrātu lauksaimniecībai - gatavo un eksportē arī LaFlora Jelgavā un Nordtorf Jēkabpils, Liepājas un Aizkraukles rajonā.
Kā liecina Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas dati, atjaunojamā resursa kūdras krājumi mūsu valstī lēšami 1,5 miljardu tonnu apjomā, un pēc daudzuma uz vienu iedzīvotāju Latvija ir 8.vietā pasaulē. No šiem krājumiem dažādos purvos patlaban izmanto ne vairāk kā 30% kūdras.