jūlijā», sola Gaiļezera reģistratūrā. Rindas pie daudziem speciālistiem un izmeklējumiem tiešām ir garas daudzās poliklīnikās, secināja Diena, un to arī novērojuši ģimenes ārsti un slimnīcu speciālisti. Te gan ir pretruna ar valsts politiku - pasludināts, ka uzsvars no slimnīcām jāpārliek uz poliklīnikām.
Par to, cik pacientu ir gatavi gaidīt mēnešiem garās rindās, Veselības ministrijai (VM) informācija ir - viņu skaits lēnām pieaug, proti, pērn par 8,2%. Taču VM nav informācijas, cik pacientu rindā gaidīt nespēj un viņi dodas ārstēties par maksu. Proti, cik šajā sektorā liela ir maksas medicīnas daļa un vai tas varētu ko liecināt par pakalpojumu pieejamību. VM skaidro, ka nevarot prasīt datus par maksas pakalpojumu apjomiem. Tiesa, kā Diena noskaidroja lielākajā Latvijas slimnīcā - Rīgas Austrumu slimnīcā (ietilpst Gaiļezers, Linezers, Biķernieku slimnīca, Onkoloģijas centrs) - no visiem ambulatorajiem pakalpojumiem maksas pakalpojumi šā gada pirmajā pusē sasniedza 16%. Tas ir mazāk nekā pērn, kad 20% ambulatori ārstēto bija maksas pacienti. Līdzīgi skaitļi ir arī P. Stradiņa slimnīcā. Visdrīzāk tas nozīmē, ka Latvijas pacienti gaida rindās, saka slimnīcās.
Cik ilgi var gaidīt?
Latvijā nav noteikts, cik ilgi pacients drīkst gaidīt rindā, neraizējoties, ka ar veselību notiks kas nelabs vai neielaidīs smagu slimību. Nav nekas neparasts, ja konsultācija jāgaida divus mēnešus, bet sekojošais izmeklējums - vēl tikpat ilgi. Igaunijā ar likumu noteikts maksimālais rindas laiks ārstu speciālistu konsultācijām. Tās ir ne vairāk kā sešas nedēļas, Diena uzzināja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis pieļauj, ka Latvijā varētu ieviest līdzīgu praksi, nosakot maksimālo rindu garumu, tiesa, te ir bažas, vai tam būs segums - nauda, lai pacientam apsolītais piepildītos. Tiesa, nav skaidras atbildes, vai rindas uz ārstu konsultācijām un izmeklējumiem VM identificējusi kā problēmu. Zināms vienīgi, ka secināts: rindas pie tās pašas specialitātes ārsta dažādās poliklīnikās ir ļoti atšķirīgas, piemēram, no nedēļas līdz pat diviem mēnešiem.
Veselības norēķinu centra pārstāvis Atis Mārtiņsons par rindu veidošanos saka: «Iemeslu [rindām] ir stipri daudz, bet nekur nav teikts, ka medicīnā pakalpojumu saņemšanā nedrīkst būt rindas.» Pat Eiropas bagātākajās valstīs neesot tā, ka pacients uzreiz saņem visus valsts apmaksātos pakalpojumus. «Ir normāli, ka stāv rindās, bet jautājums ir, cik tās ir garas, kā rinda tiek regulēta, kuram liek ilgāk, kuras mazāk gaidīt,» saka A. Mārtiņsons. Te risinājums varētu būt pacientu dalīšana - kuriem pakalpojums nepieciešams steidzamāk un kurš var gaidīt, nekaitējot veselībai, kas Latvijā notiek faktiski tikai lielo locītavu endoprotezēšanā.
Nāk pie populārākā
Kāpēc pēdējos gados rindas ambulatorajā aprūpē kļuvušas garākas, ārstniecības iestādes min vairākus iemeslus. Viens no tiem - rajonos samazinājies speciālistu skaits, vairāk ir tiešās pieejamības speciālistu, piemēram, acu ārsts, arī cilvēku veselības stāvoklis pasliktinās. Stradiņa slimnīcā garākās rindas ir pie speciālistiem, kuru Latvijā ir ļoti maz. Tādi ir, piemēram, aritmologi, reimatologi, imunologi. Pacienti arī stāv rindā pie speciālistiem, kas ir ļoti pieprasīti un kuru kvalifikācijas līmenis ir augstāks vai izmeklējamā aparatūra labāka nekā vidēji valstī, piemēram, pie oftalmologiem, LOR speciālistiem, endokrinologiem, kardiologiem, Diena uzzināja Stradiņa slimnīcā. Līdzīgi ir Gaiļezerā.
«Bieži mēdz būt arī tā, ka garākas rindas izveidojas pie konkrēta speciālista, kas ir viens no vadošajiem attiecīgajā nozarē vai ļoti iecienīts pacientu vidū,» papildina Normunds Beļskis, Austrumu slimnīcas preses pārstāvis. «Pacienti ir gatavi gaidīt pat vairākus mēnešus, lai nokļūtu tieši pie tā un neviena cita ārsta.» Vidējās rindas Austrumu slimnīcas iestādēs esot no dažām dienām līdz apmēram mēnesim. gan pacienti, gan arī ierēdņi novērojuši, ka daļa ārstu, kuri ir populāri un pieprasīti, veselības aprūpes pakalpojumus sniedz slimnīcu poliklīnikās tikai par maksu.
Vēl viens iemesls rindām ir daudzu cilvēku nekorekta rīcība - pacients pierakstās rindā uz pakalpojumu, taču neatnāk, par to pat nepaziņojot, lai viņa vietā varētu ierakstīt citu pacientu. «Tāpēc mēs ieviesām jaunu kārtību - zvanām pacientiem kādu laiku iepriekš un informējam viņus,» saka Modris Dzenītis, Stradiņa slimnīcas valdes loceklis. Tāpat neatnākot aptuveni 10% pacientu, pirms tam neatnākušo bija līdz 30, 40%.
Nauda neseko pacientam
VM par vienu no galvenajiem rindu iemesliem parasti sauc plānoto veselības aprūpes budžetu. Tas gan nav vienīgais iemesls. A. Mārtiņsons saka - pacientiem ģimenes ārsti mēdz ieteikt konkrētas ārstniecības iestādes un ārstus, līdz ar to pacienti koncentrējas atsevišķās ārstniecības iestādēs, gluži dabiski veidojot rindas. Bieži vien pacienti pat nezina, ka var izvēlēties jebkuru ārstu, kam ir līgums ar valsti.
Tostarp nepopulārās iestādes pat nespēj iztērēt valsts iedalīto pakalpojuma apjomu, jo pacienti gluži vienkārši turp nedodas. Kvota tad gada otrajā pusē tiek pārdalīta iestādēm, kas to pārtērējušas. Jautāts, vai nevajadzētu pārtraukt slēgt līgumus ar šādām iestādēm, A. Mārtiņsons saka - «mēs par to domājam». Šobrīd kārtība ir tāda - VNC sadala veicamā pakalpojuma un līdz ar to naudas apjomu - kvotu - ārstniecības iestādēm.
Medicīnas sabiedrības ARS vadītājs Māris Andersons norāda, ka neskaidri šo kvotu sadales principi - piemēram, netiek ņemta vērā iestāžu sniegtā pakalpojuma kvalitāte, tikai formāli kritēriji. Veselības centra 4 līdzīpašnieks Māris Rēvalds savukārt pieļauj, ka varētu dzīvē īstenot «nauda seko pacientam» principu. Proti, ģimenes ārsts būtu kā fonda turētājs un kopā ar pacientu izlemtu, uz kuru ārstniecības iestādi doties.