ZZS līderu skatījumā ir svarīgi pārliecināties, vai tagadējam prezidentam ir vairākuma atbalsts, un konsultācijās ar V. Zatleru vajadzētu pārrunāt viņa nodomus un ieceres, ja prezidents piekristu atkārtoti pretendēt uz augsto amatu. Nevarot pieļaut situāciju, ka «deputāti iznes prezidentu cauri, jo tas nedarītu godu ne Saeimai, ne valstij», teica A. Brigmanis.
Tas, kādu prezidenta izraudzīšanās procedūru plāno piedāvāt Vienotība, pagaidām nav skaidrs. Vēl nav zināms, vai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai izdosies izveidot sabiedrisko padomi. Atbildot Dienai, S. Āboltiņa pieļāva, ka no šī nodoma var nākties arī atteikties - «un tad es būšu spiesta paziņot, ka ideja vēl nav gatava». Taču pat tad S. Āboltiņa no tās neatteiksies un aktualizēs pēc prezidenta vēlēšanām, lai diskutētu par to, kādam jābūt procesam, izraugoties Valsts prezidentu. «Mums ir jāseko demokrātisku valstu tradīcijām, un es nevēlos, lai mūsu tradīcija paliek zvērudārzs,» nedēļas sākumā atzina politiķe, kura vēl nebija zaudējusi cerības padomi izveidot. Taču viņa arī saskārusies ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku nevēlēšanos saistīt sevi ar viena vai otra politiskā spēka pieteiktām iniciatīvām. S. Āboltiņa apzinās, ka tuvākajā laikā nebūs iespējams īstenot otru viņas ideju, ka Valsts prezidentu ievēl ar vismaz divām trešdaļām Saeimas vairākuma atbalstu. Tagad ir nepieciešama 51 balss. Taču Saeimas priekšsēde cer, ka partijas varētu vienoties, lai nākamo prezidentu Saeima ievēlētu ar lielu balsu vairākumu, un līdz ar to viņam arī būtu stiprāks mandāts. Viņasprāt, būtu labi, ja šādu rezultātu varētu panākt arī bez Satversmes grozījumiem. Vienotības līderi vēl nav atklājuši attieksmi pret V. Zatleru, izņemot pieklājīgo frāzi, ka viņš ir nopietns kandidāts. Taču atsevišķu politiķu norādes, ka Latvijā ir pietiekami daudz cienījamu kandidātu, rada iespaidu, ka Vienotībai ir padomā arī citas personas un ka apvienībā nav vienota viedokļa par nākamo prezidentu.
Ik pa laikam izskan skubinājumi V. Zatleram atklāt savus nodomus. Var saprast vilcināšanos to darīt, jo prezidents būtu nostādīts neveiklā situācijā, ja pēc šāda paziņojuma partijas pateiktu, ka tām ir padomā labāki kandidāti. Tikpat riskanti būtu izvirzīt V. Zatleru kādam vienam politiskajam spēkam, ja par viņu nav panākta politiskā vienošanās. Māris Kučinskis (TP) uzskata, ka S. Āboltiņas iecerētā prezidenta kandidātu vērtēšanas padome ir pazemojoša tagadējam prezidentam - tāda diskusija varētu būt, ja pēc diviem pilnvaru termiņiem mainītos prezidenti, nevis situācijā, kad V. Zatlers vēl ir amatā un var pretendēt uz amatu atkārtoti.
Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka prezidenta izvēlē SC būs liela nozīme. Jau tagad ar viņu runājušas visas partijas, izņemot Visu Latvijai!. J. Urbanovičs arī ir gatavs piedalīties S. Āboltiņas veidotajā padomē, «ja viņa neatsauks savu ielūgumu». SC pārstāvim ir pozitīva attieksme pret V. Zatleru, bet SC viņu neizvirzīšot - apvienība nevēlas prezidentam kaitēt, jo politiskie oponenti to varētu izmantot. Prezidenta kandidātus Saeimas deputāti oficiāli var izvirzīt tikai piecas dienas maija otrajā pusē. Saeimai nākamais prezidents jāievēl ne vēlāk kā mēnesi pirms pilnvaru termiņa beigām - līdz 7. jūnijam.