Pašlaik Latvijā ir 22 teritoriālās KKS un sešas arodbiedrību KKS. Jāuzsver, teritoriālās KKS ir piemērotas mazajām lauku pašvaldībām un reģionu centriem, tās nedarbojas lielajās pilsētās. KKS darbības mērķis atšķirībā no komercbankām nav peļņas gūšana, bet savu biedru atbalstīšana un darbošanās reģiona iedzīvotāju interesēs.
Pagaidām nekā konkrēta
KKS ir tās biedru pārvaldīts finanšu kooperatīvs, kurā brīvprātīgi apvienojas vienā pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji. Lai kļūtu par KKS biedru, jāiegādājas vismaz viena paja (jeb akcija), kas nosaka biedra īpašuma tiesības. KKS darbības princips ir piesaistīt biedru noguldījumus, no kuriem tiek veikta biedru kreditēšana. KKS var piedalīties arī pašvaldība un juridiskas personas, respektīvi, pašvaldības teritorijās reģistrētas kapitālsabiedrības. Galvenā atšķirība no bankām ir zemākas prasības kredītņēmējiem, netiek prasīta ķīla un ir nemainīga procentu likme. Protams, arī aizdevumu summas ir mazākas. Piemēram, KKS biedrs, vietējais uzņēmējs, pāris miljonu eiro no KKS aizdevumā saņemt nevarēs, jo tai vienkārši nebūs tādu līdzekļu.
Lai gan valdība savā deklarācijā apņēmusies veicināt šādu KKS attīstību (iniciatīva nāca no ZZS un NA), pašlaik skaidrības, kā tieši to darīt, nav. Pašas KKS un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka pilnvērtīgai šāda finanšu instrumenta attīstībai būtu nepieciešams vai nu valsts atbalsts, vai Eiropas struktūrfondu finansējums. Pašlaik pateikt, vai tāds tiks piešķirts, nevar nedz Finanšu ministrija, nedz Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Imants Parādnieks (NA) norāda, ka lēmējvara devusi politisko uzstādījumu un tālākais ir valdības jautājums. I. Parādnieks pieļauj, ka finansējums KKS varētu tikt novirzīts caur Attīstības finanšu institūciju, taču šobrīd vēl nevarēja pateikt, kad un kādā apjomā.
Par valdības deklarācijas Rīcības plāna izstrādi atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norāda: «Ja par kādu no deklarācijas uzdevumiem nebūs plānotu aktivitāšu vai atbildīgo, tad atbildīgo institūciju noteiks Ministru prezidente. Pie šī konkrētā deklarācijas jautājuma varētu strādāt Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par finanšu pakalpojumu nozari, tomēr vienlaikus jānorāda, ka jebkuriem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar finanšu pakalpojuma sistēmu un tās stabilitāti, jābūt izvērtētiem sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu kapitāla un tirgus komisiju.» Tas nozīmē, ka diskusijas par valsts iesaisti KKS attīstībā ir vēl tikai nākotnes jautājums.
Ar bankām nekonkurē
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Antra Feldmane uzsver, ka KKS nekādā ziņā nav konkurents bankām, jo kreditē tos, kurus nekreditē bankas. «Ja kādam iedzīvotājam nepieciešams aizdevums, piemēram, degvielas vai malkas iegādei vai zobārsta pakalpojumam, to nedos neviena komercbanka. Savukārt ātrajiem kredītiem ir nenormāli augsti procenti. Tad nu KKS ir laba alternatīva, kas piedāvā saviem biedriem šādus aizdevumus par nelieliem un nemainīgiem procentiem. Tāpat ne visi mazie uzņēmēji vai start up var saņemt finansējumu Altum ietvaros, kur ir ļoti stingrs projektu konkurss un ne visi gribētāji tiek pie naudas.»
Taujāta, vai pašvaldībām vajadzētu kļūt par KKS biedriem un noguldīt tur līdzekļus, A. Feldmane piesardzīgi bilst, ka ikviens gadījums jāvērtē individuāli: «Pašvaldība to var darīt tad, ja tai ir sabalansēts budžets un tā redz potenciālu attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā.» Runājot par nepieciešamo valsts atbalstu, A. Feldmane stāsta, ka KKS, kas pēc būtības ir tāds pats finanšu instruments kā Altum, būtu nepieciešams ES struktūrfondu atbalsts, lai varētu gan paplašināt savu darbību, gan veicināt jaunu KKS rašanos.
Par valsts finansiālā atbalsta nepieciešamību ir pārliecināts arī Allažu KKS valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders, kurš atsaucas uz Lietuvas pieredzi: «Pirms četriem gadiem Lietuvas valdība piešķīra ap pusotra miljona eiro KKS attīstībai, un tagad Lietuvā ir ap 300 teritoriālo KKS mūsu 22 vietā. KKS ir ļoti nepieciešamas laukos, kur nav pieejami banku pakalpojumi, piemēram, Allažos nav pat bankomāta. Mums būtu nepieciešama arī KKS jumta organizācija, kas būtu nevis sabiedriska organizācija, bet komercsabiedrība. Lietuvā tāda darbojas, un no šīs jumta organizācijas kaimiņvalsts KKS, kas tikko sāk savu darbību, var saņemt ap 300 000 eiro starta kapitālam. Diemžēl Latvijā likumdošana aizliedz šādas jumta organizācijas, kas darbotos kā komercsabiedrība, veidošanu.» Ē. Čoders kā vēl vienu būtisku argumentu par labu jumta organizācijai min to, ka tajā apvienojušās KKS cita citu uzmana, lai netiktu veiktas kādas nelikumīgas darbības vai veidotas kādas finanšu piramīdas.
«Pateicoties mums, nebankrotēja»
«Mūsu KKS ir nemainīga aizdevumu procentu likme - no 9% līdz 12% gadā -, un kredītus mēs izsniedzam bez nodrošinājuma. Mūsu biedrs ir Siguldas novads, un to pārstāv par uzņēmējdarbības attīstību novadā atbildīgā amatpersona. Piešķirot uzņēmējiem kredītus tiem projektiem, par kuriem Siguldas novads pasaka, ka tie ir nepieciešami visas teritorijas attīstībai, mēs dodam aizdevumu ar 7% likmi. Jāpiebilst, ka krīzes gados - 2009. un 2010. gadā -, tieši pateicoties KKS aizdevumam, nebankrotēja daudzi vietējie uzņēmēji un spēja saglabāt darba vietas. Mēs izsniedzām kredītu 33 uzņēmumiem, no kuriem to atmaksāt nevarēja tikai trīs. KKS izsniedz arī tā sauktos sociālos kredītus iedzīvotājiem dažādu ikdienas problēmu risināšanai par ļoti zemiem procentiem,» stāsta Ē. Čoders.
Viņš gan atzīst, ka bijuši arī ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, taču to skaits ir niecīgs: «Esam aizdevuši naudu cilvēkiem, kuriem varbūt nav tas priekšzīmīgākais dzīvesveids, taču šķitis, ka viņi ir saņēmušies un nepieciešams tikai atspēriena punkts. Ir gadījumi, kad šādas cerības nav attaisnojušās.» Ē. Čoders kā ļoti perspektīvus KKS potenciālos aizdevumus min daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus, taču tam būtu nepieciešams valsts atbalsts.
To, ka KKS ir šauras nišas spēlētājs, atzīst DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš norāda, ka KKS var sekmīgi konkurēt ar nebanku kreditētājiem, taču tām nav nozīmīgas lomas, piemēram, mājokļu kreditēšanas tirgū, jo tām vienkārši nav tādu resursu: «KKS priekšrocība ir tā, ka dalībnieki cits citu pazīst un tas disciplinē. Taču noguldījumi bankās, kur finanšu pakalpojumus saņem iedzīvotāju vairākums, bauda dubultu garantiju, jo ir valsts garantētais depozīta limits, kuru pārsniegt spēj tikai neliela daļa klientu.»