«Nepareizi tas nav, ka pārejas periodā iezīmē tās summas, kas bija,» atzīst reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).
Dažu bijušo pašvaldību patiesā finansiālā situācija ir atklājusies tikai budžetu konsolidācijas gaitā. Tipiskākie atklājumi ir pagasta vai pilsētas kredītsaistības, nenokārtoti pašvaldības iestāžu darbinieku sociālā nodokļa maksājuma parādi, kā arī līgumsaistības par kādu konkrētu darbu, piemēram, remontdarbu veikšanu. E.Zalāns ir ieteicis novadā veidot tā saukto rezerves fondu, kur katra pārvalde ieskaita noteiktu summu, lai nodrošinātos pret šādiem gadījumiem.
Nesen laikrakstā Dzirkstele bija vēstīts, ka Gulbenes novada Druvienā pašvaldības iestāžu darbiniekiem aizkavējās algu izmaksa par trim mēnešiem, jo kasē nebija naudas. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis Dienai skaidroja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms, kas ir galvenais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots, izpildīts tikai par trešdaļu no plānotā, samazinājušās dotācijas no Finanšu izlīdzināšanas fonda un citi ieņēmumi. Taču pagastam jāmaksā kredīts, nodokļi, citi obligātie maksājumi. J.Graumanis cer, ka situāciju palīdzēs atrisināt atliktais kredīta pamatsummas maksājums - 12 000 latu gadā.
Gulbenes novada domes priekšsēde Sandra Duļbinska (ZZS) Dienai atzina, ka Druviena, kurai ir kredītsaistības par uzcelto sporta zāli, ir problemātiska teritorija. Algas darbiniekiem patiešām «bija ieturētas», taču tagad esot izmaksātas, pēc pašas pārvaldes iniciatīvas tās arī esot samazinātas. Gulbenes novadā ir konsolidētais budžets, bet katrai teritorijai ir jāiztiek ar konkrētajam pagastam ieplānoto šajā gadā. Vienlaikus tiek veidots fonds, kur tiek ieskaitīti 3% no katras pārvaldes budžeta novada kopējo nepieciešamību finansēšanai.
Arī Rēzeknes novadā, kurā iekļautas 25 pašvaldības, pagastu pārvaldes kā novada pašvaldības iestādes strādā ar nodalītu finansējumu, kas ir vienāds ar to līdzekļu apjomu, kāds bija paredzēts konkrētajai pagasta padomei. Rēzeknes novada mērs Monvīds Švarcs (TP) Dienu informēja, ka jauno budžetu dome plāno pieņemt septembra beigās. Nākamajā gadā tiks noteikts «budžeta grozs katrai teritoriālajai vienībai», kas nozīmē, ka katram bijušajam pagastam tas tiks aprēķināts pēc noteiktiem kritērijiem - tie būs saistīti ar iedzīvotāju skaitu un infrastruktūras lielumu, norādīja M.Švarcs.
Jaunajiem novadiem sava darbība ir jāuzsāk specifiskā laikā, kad ievērojami samazinājušies pašvaldību budžeta līdzekļi - pat par 30%, kas saistīts ar mērķdotāciju samazinājumu izglītībai, ceļu uzturēšanai, sabiedriskajam transportam. Pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns paredz, ka šī situācija var pasliktināties vēl vairāk, kad saruks pašvaldību pašu ieņēmumi - ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.
To Dienai uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzskatot, ka pašvaldības, ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, nonākušas situācijā, kādā bija pirms aptuveni pieciem gadiem. Taču viņš ir pārliecināts, ka tās spēs savus budžetus šogad sabalansēt tā, lai par maksātnespēju nebūtu jādomā.
A.Jaunsleinis tomēr ir pārliecināts, ka gandrīz katrai pašvaldībai noteikti ir savs krīzes plāns, kā pārplānot izdevumus un no kuru pienākumu veikšanas atteikties, ja pietrūkst naudas. Šajos apstākļos, kad zuduši divi galvenie aspekti - stabilitāte un prognozējamība, kas nodrošināja normālu pašvaldības funkcionēšanu un nākotnes plānošanu, jādomā tikai par primārajām pašvaldības funkcijām, kas ir izglītība, drošība un sociālā aizsardzība - uzskata Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji. Tas nozīmē, ka būs jāaizmirst par komandējumiem, kursiem, prioritāte noteikti nebūs klaiņojošo dzīvnieku ķeršana, kapsētu labiekārtošana, mazāk tiks ceļu kopšanai un ielu apgaismojumam.