Atbildību par sestdien Kvetas centrālajā tirgū notikušo uzbrukumu atbildību uzņēmās radikālo sunnītu grupējums Lashkar e Jhangvi, kas sarīkoja arī janvāra uzbrukumu. Tas vietējo šiītu, no kuriem vairākums pārstāv hazāru etnisko grupu, vidū ir radījis aizdomas, ka Pakistānas specdienesti piever acis uz pieaugošo vardarbību provincē vai pat sniedz atbalstu sunnītu ekstrēmistiem. «Teroristu uzbrukumi hazāru šiītu kopienai Kvetā notika specdienestu un drošības iestāžu nolaidības dēļ,» Beludžistānas gubernators Navabs Zulfikvars Magsī sacīja aģentūrai Reuters.
Viņš tika iecelts par provinces gubernatoru pēc janvārī notikušā terora akta, kad Pakistānas valdība atlaida viņa priekšteci. N. Z. Magsī apgalvo, ka Kvetā izvietotie karavīri un drošības dienestu darbinieki nav spējīgi darīt savu darbu, tādējādi dodot vaļu ekstrēmistiem, kuri netraucēti varēja plānot jaunus uzbrukumus.
Arī vietējie iedzīvotāji vardarbības uzliesmojumā vaino centrālo valdību. «Valdība zina, kas ir vainojams notikušajā. Ja tā vēlētos novērst asinsizliešanu, neviens tirgū nevarētu ienest pat virtuves nazi,» uzskata tirgotājs Mohammads Imrans.
Zinātāji apgalvo, ka Pakistānas specdienesti savulaik atbalstīja Lashkar e Jhangvi un citus paramilitāros grupējumus, lai cīnītos pret Indijas bruņotajiem spēkiem Kašmirā, bet pēc tam vairs nespēja tos iegrožot.
Pēdējā laikā Pakistānā ir pieaugusi reliģiski motivēta vardarbība. Pērn vairāk nekā 400 šiītu tikuši nogalināti sunnītu ekstrēmistu organizētos uzbrukumos. Šiīti ir atbildējuši ar uzbrukumiem sunnītu garīdzniekiem. Tas pastiprina spiedienu uz Pakistānas prezidenta Asifa Alī Zardari administrāciju, ko ASV regulāri kritizē par nespēju apkarot talibus, kas slapstās valsts ziemeļaustrumos.