Amerikāņiem lāča pakalpojumu izdarīja arī Francija, kuras prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka Amerikas vienpersoniskie centieni panākt palestīniešu un Izraēlas vienošanos ir izgāzušies, tāpēc Tuvo Austrumu miera sarunās vajadzētu iesaistīties arī citiem starptautiski ietekmīgiem spēlētājiem.
Žetons par drošsirdību
Ja ANO vadītājs Bans Ki Muns pieņems M. Abāsa prasību, tad tā tiks nosūtīta balsojumam ANO Drošības padomē. Lai dokuments tiktu apstiprināts, par to jānobalso vismaz 9 no 15 padomes loceklēm, bet tādā gadījumā neviena no piecām pastāvīgajām loceklēm nedrīkst izmantot veto tiesības. Tomēr tieši to grasās darīt ASV.
Uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, Baltā nama saimnieks B. Obama trešdien deva mājienus, ka amerikāņu delegācija izmantos visas iespējas, lai apturētu palestīniešu plānu. «Miers netiks panākts ar paziņojumiem un rezolūcijām ANO. Jautājums nav par mērķi, ko vēlamies sasniegt, bet - kā to sasniegt. Nav momentāna veida, kā izbeigt desmitiem gadu ilgušu konfliktu,» sacīja B. Obama. «Galu galā, izraēliešiem un palestīniešiem, nevis mums jāvienojas par tādām viņus šķeļošām lietām kā robežas un drošība, bēgļi un Jeruzaleme.»
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, kas, tāpat kā Vašingtona, uzstāj uz ebreju un palestīniešu miera sarunu atsākšanos, pēc ASV prezidenta runas esot sacījis, ka par Izraēlas aizstāvēšanu B. Obamam pienākoties «žetons par drošsirdību».
Savu pozīciju B. Obama esot paudis arī sarunā ar M. Abāsu, tomēr palestīniešu prezidents sacījis, ka nekas nemainīs viņa nodomu vērsties ANO Drošības padomē ar lūgumu piešķirt Palestīnai dalībvalsts statusu. Viņaprāt, Palestīnas valsts atzīšana ANO stiprinātu palestīniešu pozīcijas sarunās ar Izraēlu.
Sarkozī uznāciens
Lai glābtu neērto situāciju, Francijas prezidents N. Sarkozī, kas ANO Ģenerālās asamblejas tribīnē kāpa pēc B. Obamas, ierosināja piešķirt Palestīnai nedalībvalsts statusu. Tam nebūtu vajadzīgs Drošības padomes apstiprinājums, bet gan vairākuma atbalsts Ģenerālajā asamblejā. N. Sarkozī uzskata, ka tādā gadījumā varētu izvairīties no iespējamā amerikāņu veto Drošības padomē un jauna vardarbības uzliesmojuma palestīniešu apdzīvotajās teritorijās.
Viņš arī piedāvāja miera sarunu grafiku. «Mēnesis, lai atsāktos sarunas, seši mēneši, lai vienotos par robežām un drošību, un gads, lai panāktu galīgo vienošanos,» sacīja Francijas prezidents. Tomēr šoreiz, viņaprāt, vajadzētu paplašināt ASV vadītajās sarunās iesaistīto loku. «Pēc tik daudzām neveiksmēm nav iespējams noticēt, ka miera process var notikt bez Eiropas, bez pastāvīgajām Drošības padomes loceklēm un arābu valstīm,» uzskata N. Sarkozī.