Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstāžu zālē ir tapusi viduslaiku aptieka. Tieši tādā gatavoja sarežģītas, dārgas un teiksmainas zāles, kuru sastāvā iekļāva dzintaru, jo uzskatīja, ka ar to var izārstēt pat mēri, - no 16. aprīļa līdz 15. oktobrim Antonijas ielā 1 ir apskatāma izstāde Dzintars: mīti un zinātne. Tas ir jau otrais pieturas punkts Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas muzeju projektā Dzintara ceļš Rīgā.
«Jāsaka, ka mītu ir vairāk nekā zinātnes,» norāda P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktore Edīte Bērziņa, kura, gatavojot šo izstādi, pāršķirstījusi vairākus simtus seno medicīnas grāmatu. «Dzintars ir pieminēts arī Hipokrāta darbos,» viņa akcentē. Tas ticis lietots daudzu slimību ārstēšanā un augstu vērtēts kā amulets. Lai arī ziņas par dzintara izmantošanu tautas medicīnā Latvijā ir saglabājušās diezgan skopas, Kurzemes pusē cilvēki zina stāstīt, ka tas ticis kvēpināts, ja sāpējušas ausis, smēķēts, ja radušās problēmas ar zobiem.
«XIX gadsimta straujā zinātņu attīstība novērsa uzmanību no dzintara, taču, iespējams, tas vēl piedzīvos savu renesansi,» uzskata E. Bērziņa. Viena no lietām, kas varētu veicināt saules akmens atdzimšanu, ir RTU doktores Ingas Ļašenko izgudrotais dzintara diegs, ar ko mēs tagad tā lepojamies. Muzeja direktore domā, ka perspektīvā to varētu izmantot arī medicīnā, piemēram, izgatavojot asinsvadu protēzes. «Dzintars vēl nav atklājis visus savus noslēpumus,» norāda E. Bērziņa, kuras kūrētajā izstādē var pārliecināties par dzintara plašo lietojumu un nezūdošo vērtību.
Dzintars: mīti un zinātne piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar eksponātiem no četrām valstīm - Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Itālijas. «Nevienā mūsu izstādē nav bijis tik daudz eksponātu no ārzemēm,» zina stāstīt muzeja direktore. No XIX gadsimta beigās Kuršu kāpās atrasto antropomorfo un zoomorfo dzintara figūriņu replikām līdz mūsdienu dzintarskābes ķīmiskajai iegūšanai; no viduslaiku aptiekāru teiksmainajām zālēm ar dzintara pulveri līdz mūsdienu medikamentiem, uztura bagātinātājiem un jau pieminētajam dzintara diegam.
P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāvis Juris Salaks norāda, ka pirmie novērojumi liecina - lielāko ažiotāžu izstādes apmeklētājos izsauc lietuviešu mākslinieku dzintara kleita, kas sver četrus kilogramus un 300 gramu. «Mēs to pirms trim gadiem «nomedījām» Romā,» viņš atklāj. Izstādē ir arī neesošā eksponāta stends - tur vajadzējis atrasties XX gadsimta 30. gados izgatavotajam asins pārliešanas aparātam ar dzintara korpusu, kura vienīgais eksemplārs pasaulē glabājas Cīrihē. «Šo neveiksmi mēs ceram pārvērst veiksmes stāstā,» J. Salaks ir apņēmības pilns - muzeja plānos ir izgatavot šī aparāta repliku un parādīt šo unikālo ierīci arī Rīgā.