Pašlaik Grieķijas valsts parāds sasniedz 340 miljardus eiro. Ir vēl grieķu privātās parādsaistības, kas nav mazākas par to. Savukārt Grieķijas IKP 2010. gadā bija tikai 230 miljardu eiro liels. Tātad Grieķijas valsts parāds vien veido 150% no IKP. Budžeta deficīts Grieķijā rakstāms ar divciparu skaitli, ekonomisti neprognozē uzlabojumus, bet grieķu prmjerministrs palūdzis vēl 120 miljardu eiro lielu aizdevumu. Kritiķi apšauba, ka jaunais aizdevums varētu ko palīdzēt. Ar atlikušo daļu no iepriekšējās 110 miljardu eiro kredīta paketes Grieķija var izvilkt līdz septembrim. Un tad defolts.
Šis vārds nav tik bīstams grieķiem. Tas nozīmē maksātnespēju, kas valsts gadījumā nozīmē, ka tā arī nemaksās - daļu kredīta vai visu kredītu. Grūti iedomāties, ka varētu atļaut Grieķijai nemaksāt vispār. Grieķijas defolts drīzāk būs daļas kredīta norakstīšana, bet daļas atlikšana. Ja grieķi piekritīs 50 miljardu lielajai privatizācijai, tas labvēlīgi atsauksies uz iespējām vienoties par defoltu uz cilvēcīgiem nosacījumiem par valsts īpašumu zaudēšanas cenu.
Grieķijas defolts ir ļoti nepatīkams Vācijas un Francijas bankām, kas ir Grieķijas privātā sektora lielākie kreditori. Ekonomikas pārkaršanu Grieķijā savulaik radīja brīvā kapitāla plūsma no šīm valstīm, kas atbilst ES principiem. Grieķijas ekonomikas vājums un vaina pašu problēmās ir plaši apspriests jautājums. Mazāk cilātā medaļas otra puse ir kreditoru puse.