Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks iepriekš jau paziņoja, ka Lietuva gaida Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras novērtējumu un, ņemot vērā šo dokumentu, tiks pieņemti turpmākie lēmumi.
Lietuvas Enerģētikas institūta galvenais zinātniskais darbinieks Jurģis Vilems apstiprinājis, ka notikumu Japānā dēļ visa atomenerģētikas nozare tiks būtiski ietekmēta. Kaimiņvalsts enerģētikas eksperti gan uzsver, ka Lietuvā plānotā AES būšot daudz drošāka.
Visaginas AES likteni nelabvēlīgi var ietekmēt arī nupat panāktā vienošanās starp Krieviju un Baltkrieviju par jaunas AES būvi Baltkrievijā, aptuveni 55 kilometru attālumā no Viļņas. Krievijas premjers Vladimirs Putins uzdevis izvērtēt situāciju Krievijas atomstacijās, taču nav pārtraukta Krievijas līdzdalība Baltkrievijas AES projektā. Pirmo Baltkrievijas AES energobloku iecerēts nodot ekspluatācijā jau 2017. gadā. Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi Baltkrievijai notu, kas skar jaunās AES iespējamo ietekmi uz vidi.
«Nedomāju, ka Visaginas projekts vairs uzskatāms par reālu,» Dienai atzina Lietuvos rytas žurnālists Marius Jokubaitis. Viņaprāt, projekts nebija realizējams arī pirms notikumiem Japānā, taču pašreiz Lietuvai parādījusies iespēja pamatot projekta bezcerīgo statusu saviem partneriem Latvijā, Igaunijā un Polijā.
Kā jau ziņots, Lietuva ir apņēmusies atrast stratēģisko investoru jaunajai AES, ko tā plāno būvēt kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju Ignalinas AES vietā.