Jaunajā Derībā lasāmo līdzību par to, kā, pametis mājas, nepaklausīgais jaunākais dēls mežonīgi plītē krogā ar divām maukām, kauliņu spēlē zaudē visu naudu, tomēr atgriežoties tiek ar svinībām sagaidīts tēva mājās, izspēlēs režisora Vara Klausītāja versijā, savukārt muzikālo virsvadību uzņēmies Cosmos dalībnieks un Spīķeru koncertzāles producents Andris Sējāns. Uzvedumā viņš arī dziedās.
«Es ar šo dziesmuspēli saskāros vēl tolaik, kad Ēdolē notika senās mūzikas nometnes. Biju mazs puika, kurš labprāt dzied seno mūziku,» stāsta Andris, kurš interesi par seno mūziku uzsūcis līdz ar mātes pienu: viņš ir senās mūzikas pētnieces un popularizētājas Solvitas Sējānes dēls. Savulaik ar domubiedriem iekopusi Senās mūzikas festivālus Latvijā, šoreiz viņa piedalās kā izdevēja: festivāla atklāšanā Solvitas Sējānes vadītā Musica Baltica prezentēs Burkarda Valdisa darba izdevumu, kura oriģināltekstu ir tulkojis Valdis Bisenieks.
«Pazudušais dēls, ko pats autors dēvējis par meteņu spēli, ir viduslejasvācu rakstniecības virsotne, pirmā vācu luga divos cēlienos un pirmais dramatiskais darbs, kas savulaik ticis nodrukāts vācu valodā,» norāda Andris Sējāns. Lugai, ko pats Burkards Valdiss 1527. gadā uzvedis tirgus laukumā pie Sv. Pētera baznīcas par prieku un pamācīšanu rīdziniekiem, A. Sējāns mūzikai paredzējis krietni lielāku lomu nekā lugas autors. «Esmu piemeklējis XVI gadsimta vācu komponistu Johana Valtera, Ludviga Zenfla, Henriha Īzāka un citu komponētus psalmus un visā Eiropā zināmas dejas, kuras iestudējām pēc iespējas jestri,» viņš stāsta. «Jo kas tad īsti bija Valdisa Pazudušais dēls? Luterānisma mācības sludināšana nevis no kanceles, bet tautai saprotamā, vienkāršā, populārā veidā, kur bibliskā līdzība atšķaidīta gan ar dziedāšanu un dejošanu, gan ar instrumentu spēlēšanu un sulīgu ainu, kas norit krogā. Stāsts ir uzskatāms nevis caur puķēm, bet kā ar āmuru pa pieri. Un vai var atrast vēl aktuālāku tēmu?», Andris priecājas par festivāla izvēli.
Pirms visos laikos aktuālā pamācošā stāsta baudīšanas der zināt, cik interesanta personība bija Burkards Valdiss, kurš ar Līdzību par pazudušo dēlu popularizēja luterānismu. Viņš te ieradās, būdams franciskāņu mūks, un arhibīskapa uzdevumā devās uz Romu, lai saņemtu atļauju sankcijām pret ķeceriem un luterānisma sludinātājiem Rīgā, taču beigās pats kļuva par kaismīgu Lutera piekritēju. Savus uzskatus viņš pauda pietiekami skaļi, lai viņu ievērotu. Tālab divas reizes arī pasēdējis cietumā - vispirms sešas nedēļas Rīgā, vēlāk arī četrus gadus, rezultātā vācu literatūra tikusi pie visu psalmu atdzejojumiem.