Sarežģītas diskusijas par galīgās vienošanās principiem starp Irānu un ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, kurās piedalījās arī Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, ilga 18 dienas, dažkārt atrodoties uz izjukšanas robežas, ziņo AP. Vienošanās paredz, ka Irāna apņemas vismaz uz 10 gadiem ierobežot urāna bagātināšanu līdz ieročos izmantojamajam līmenim, kā arī atļaut Irānas kodolobjektu starptautiskas inspekcijas.
AP atzīmē, ka «vienošanās iezīmē dramatisku atkāpi no desmitgades ilgušā naida starp ASV un Irānu - valstīm, kas viena otru sauca par «vadošo terorisma sponsorvalsti» un «lielo sātanu».
Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarīfs preses konferencē paziņoja, ka šis ir vēsturisks brīdis: «Mēs esam panākuši vienošanos, kas nevienam nav perfekta, taču tas ir tas, ko varējām sasniegt, un tas ir ievērojams sasniegums mums visiem. Šodien tikpat labi varēja pienākt gals mūsu cerībām vienoties par šo jautājumu. Taču tagad mēs esam sākuši jaunu cerību sadaļu,» teica ministrs.
Vēsturiska kļūda
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu vienošanos nosaucis par vēsturisku kļūdu un solīja darīt visu iespējamo, lai bloķētu Irānas kodolambīcijas.
«Irāna tagad saņem drošu ceļu uz kodolieročiem. Tiks atcelti daudzi no ierobežojumiem, kam vajadzēja pasargāt no kodolieroču radīšanas. Tagad Irāna saņems džekpotu, simtiem miljardu dolāru lielu naudas straumi, kas ļaus tai turpināt realizēt agresiju un teroru reģionā un pasaulē. Šī ir slikta vēsturisku mērogu kļūda,» B. Netanjahu teikto citē Reuters.
Izraēlas ārlietu ministra vietniece Cipi Hotoveli Twitter rakstīja: «Vienošanās ir vēsturiska rietumu padošanās ļaunuma asij, ko vada Irāna. Izraēla izmantos visas iespējas, lai mēģinātu apturēt vienošanās ratifikāciju.»
Reuters raksta, ka vienošanās panākšana ir nozīmīga politiska uzvara gan ASV prezidentam Barakam Obamam, gan Irānas prezidentam Hasanam Rūhāni - pragmatiķim, kurš tika ievēlēts amatā pirms dieviem gadiem ar solījumiem samazināt 77 miljonu iedzīvotāju valsts starptautisko izolāciju. Tiesa, abiem līderiem būs grūti pārliecināt stingrās līnijas piekritējus pašu mājās.
Diplomātiskie avoti ziņo, ka vienošanās paredz kontroles mehānismu, kas ļaus atjaunot starptautiskās sankcijas pret Irānu 65 dienu laikā, ja tiks pārkāpti līguma nosacījumi. ANO noteiktais ieroču tirdzniecības embargo paliks spēkā vēl vismaz piecus gadus, bet aizliegums pārdot Irānai raķešu tehnoloģijas - astoņus gadus. Ieroču tirdzniecības embargo varētu atcelt arī ātrāk, ja Starptautiskā Kodolenerģijas aģentūra apstiprina, ka Irāna neizmanto kodoltehnoloģijas ieroču radīšanai. Irānas līderi uzstāja, ka tai nepieciešami ieroči, lai pasargātu sevi no tāda reģionālā drauda kā islāmistu kustība Islāma valsts. Šo nostāju atbalstīja arī Krievija un Ķīna, kas Irānai vēlas pārdot savas militārās tehnoloģijas un ieročus.
Ekonomikas attīstība
Irānai sankciju atcelšana nozīmētu iespēju panākt strauju ekonomikas attīstību, jo tiktu atcelti ierobežojumi naftas eksportam un dažādu preču importam. Irāna atgūtu arī pieeju vairāk nekā 100 miljardus ASV dolāru vērtiem uzkrājumiem un īpašumiem, kas ir iesaldēti ārzemēs sankciju dēļ. Tiktu atcelts arī Eiropas Savienības noteiktais naftas tirdzniecības embargo un dažādi finansiālie ierobežojumi Irānas bankām.
Ziņas par vienošanās parakstīšanu uzreiz pasaules tirgū izraisīja naftas cenu krišanos par vairāk nekā dolāru. Tiesa, Londonā bāzētās konsultantgrupas Energy Aspects analītiķe Amrita Sena teikusi Reuters, ka naftas no Irānas atgriešanās pasaules tirgū prasīs kādu laikā, visticamāk, to varēs just nākamā gada otrajā pusē. Naftas tirgu turklāt jau pārplūdinājusi Saūda Arābija.
Vienošanās noslēgusi ap desmitgadi ilgušus starptautiskās diplomātijas centienus, ko līdz šim uzskatīja par neveiksmei lemtiem.