Par galvenajiem šā brīža fondu tirgus (kā arī naftas, metālu u. c. cenu) lejupslīdes cēloņiem analītiķi uzskata sliktos ekonomiskās izaugsmes rādītājus ASV, kas ir daudz zemāki, nekā gaidījuši eksperti, un rada bažas, ka ASV ekonomika var atkal ieslīgt recesijā, kā arī nozīmē parādu krīzi eirozonā.
Uzdevums politiķiem
Kā raksta britu izdevums The Guardian, panikai finanšu tirgos «ir divi galvenie iemesli - viens hronisks, bet otrs - akūts». Pirmais ir pastāvīgās bailes, ka rietumvalstu ekonomika ir izlietojusi tai atvēlēto degvielu, bet joprojām nav sasniegusi pieņemamu ātrumu. Otrais - bažas, ka Spānija un Itālija šobrīd iet Grieķijas pēdās, jo aizņemas naudu ar bīstami augstiem procentiem.
Uz eirozonas parādu krīzi analītiķi raugās ļoti skeptiski. Pašlaik investoriem ir nepieciešama miera osta - ASV Valsts kases parādzīmes, Šveices franki un zelts, toties nevienam nav vajadzīgi aktīvi, kas asociējas ar eirozonas «perifēriju». Nelaime ir, ka eirozonas «perifērija» visu laiku paplašinās: ugunslīnijā nonākušas Itālija un Spānija, radušies draudi Beļģijai.
Politiķu uzdevums ir atbalstīt Eiropas bankas, izsniegt ātrus un lētus kredītus Spānijai un Itālijai, aizsargāt ekonomikas reālo sektoru. Taču tam ir vajadzīga nauda, kā arī valsts pārvaldes māksla, kura no Eiropas politikas ir izzudusi, teikts The Guardian. Arī Financial Times norāda, ka tikai politiķiem ir iespējams atgriezt ticību ekonomikas izaugsmei.
Savukārt, kā intervijā aģentūrai Bloomberg izteicies pasaules lielākās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas iShares-BlackRock Inc (kompānija pārvalda aktīvus 3,66 triljonu ASV dolāru vērtībā) vadošais investīciju stratēģis Rass Kosteriks, investori sāk saprast, cik ļoti pēdējo mēnešu laikā palēninājusies globālās un ASV ekonomikas attīstība. «Ja kas tiešām uztrauc investorus, tad tā ir aizvien pieaugošā budžeta līdzekļu ekonomēšana Eiropā un ASV, kā arī fakts, ka procentu likmes jau ir nulles līmenī un nav saprotams, kā šādā situācijā var rīkoties valdības,» piebildis R. Kosteriks.
Sazvērestību teorija
Analītiķi īpaši norāda, ka nav attaisnojušās cerības, ka, līdzko ASV panāks vienošanos par valsts parāda griestu palielināšanu, problēmas mazināsies.
ASV makroekonomiskie rādītāji nevieš optimismu. Ja tie nesāks uzlaboties, tad ASV ekonomikai draud recesija. Jāpiebilst gan, ka piektdien publiskotie dati par darbavietu skaita izmaiņām un bezdarba līmeni valstī bija mazliet labāki par cerēto.
Atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanējis arī viedoklis, ka šābrīža situācija būtība ir izdevīga ASV. Tai patlaban ir vitāli nepieciešami aizdevumi, bet brīžos, kad krasi samazinās pieprasījums pēc riska aktīviem, tikpat strauji palielinās pieprasījums pēc aizsargātiem un stabiliem finanšu instrumentiem, viens no kādiem ir ASV Valsts kases obligācijas. Pieprasījuma pieaugums attiecīgi palielina obligāciju cenu un ļauj samazināt procentu likmi, kā rezultātā saruks cena, kādu ASV nākas maksāt par aizņemšanos.
Vairākums ekspertu tomēr ir vienisprātis, ka panika finanšu tirgos radusies slikto makroekonomisko rādītāju dēļ un ka situāciju vēl iespējams glābt, politiķu un centrālo banku kopīgiem spēkiem iepludinot ekonomikā papildus līdzekļus. Tajā pašā laikā procentu likmes kopumā, kā jau minēts, atrodas ļoti zemā līmenī. Eiropas Centrāla banka ceturtdien arī pieņēma lēmumu atstāt procentu likmi iepriekšējā - 1,5% - līmenī. ASV Federālo rezervju sistēmas valde savukārt uz sēdi sanāks 9. augustā, un tieši no šajā sēdē pieņemtā lēmuma lielā mērā būs atkarīga pasaules ekonomikas nākotne.