«Valstiski svarīgas programmas un koncepcijas bieži pārāk ilgi klejo pa dažādu ministriju gaiteņiem. Te var minēt gan slaveno pretinflācijas plānu, gan plānoto kredītņēmēju atbalsta programmu, gan arī iespējamo naudas apguvi no Globalizācijas fonda,» vērtē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Šī nauda palīdzētu bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū un tā bijusi brīvi pieejama kopš 2007.gada, taču līdz šim nav ņemts neviens lats ne mācībām, ne pārkvalifikācijai, ne pagaidu nodarbinātībai vai jaunu darbvietu rašanai, jo valsts nav izveidojusi līdzekļu apgūšanas sistēmu. LM Dienai sola, ka likumdošanas ietvaram vajadzētu būt izstrādātam un pieņemtam līdz 1.maijam - tas esot pēdējais datums, un pēcāk valstij vajadzētu jau spēt pieteikt iesniegumus Eiropas Komisijai par kādu konkrētu uzņēmumu vai konkrētu nozari. Tikmēr Lietuva to izdarījusi jau pirms diviem gadiem, kopskaitā iesniegti pieci pieteikumi, naudu saņēmis viens pieteikums - ap 300 tūkstošiem eiro ieguldīti, lai Alītas pilsētas tekstilnozares darbinieki atkal ieietu darba tirgus apritē. Investīcijas vienā bezdarbniekā šajā gadījumā mērāmas 500 eiro apmērā.
Tomēr pat likumdošanas ietvara izstrādāšana nesola iespējas pie šīs naudas tikt. Valsts līdzfinansējums, ko ES sagaida, ir 35% apmērā no kopējās summas, un, kā Dienai norādīja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace, «līdzfinansējuma jautājums 2010.gadam ir ļoti sarežģīts, ņemot vērā, ka pašlaik budžetā paredzētais līdzfinansējums ārvalstu finanšu palīdzībasprojektiem jau ir sadalīts». E.Rudzītis gan uzskata, ka, ņemot vērā milzīgo bezdarbu, valstij jāizmanto visas iespējas.