Ja elektronisko materiālu aprite valsts pārvaldē, kur faktiski visa infrastruktūra tās nodrošināšanai jau ir, būtu atbalstāma, tad četru un vairāk ekrānu (TV, dators, planšete, elektronisko grāmatu lasītājs, mobilais tālrunis u. c) ienākšana mājsaimniecībās ilgtermiņā nodara vairāk ļaunuma nekā sniedz pievienoto vērtību, un vismaz mājsaimniecību līmenī nepelnīti tiek aizmirsta drukātā informācija, kas kopumā ir nekaitīgāka videi, nemaz nerunājot par iespēju saņemt tieši sev adresētu vēstījumu.
Nemaz ne tik tālā senatnē ir laiks, kad uz katru mājsaimiecību bija tikai viens ekrāns, un tas pats - televizors - kalpoja desmit un vairāk gadu. Tagad, pieaugot gan informācijas apritei, gan iekārtu pielietojumam, ekrānu skaits mājsaimniecībā pieaudzis, tāpat kā enerģijas patēriņš to darbināšanai, turklāt tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jau divu gadu veca ierīce tiek uztverta kā novecojusi un tiek uzskatīts, ka nepieciešams iegādāties jaunu.
Tomēr nekas no šīm ierīcēm kā galaprodukts netiek radīts Latvijā, arī dabas resursu mums tam nav, un, pērkot dažādas elektroniskās ierīces, mēs sildām nevis Latvijas, bet gan citu valstu ekonomiku. Elektronisko dokumentu aprite biznesā un valsts pārvaldē būtu atbalstāma un sekmējama, jo uzlabojas informācijas un tādējādi arī naudas aprites ātrums, bet indivīda līmenī mēs esam aizgājuši pārāk tālu - to pierāda pasaulē veiktie pētījumi par informācijas nesēju lietošanas ietekmi uz apkārtējo vidi. Jāatceras, ka ikviens materiāls, arī drukātais, pēc tā dzīves cikla beigām jāutilizē, un, kamēr papīrs vidē dabiski sadalās, viena dabā nonākusi baterija rada piesārņojumu viena kvadrātmetra platībā uz 100 gadiem, bet kopumā ES valstīs tikai viena trešdaļa nolietotā elektroniskā aprīkojuma tiek savākta atsevišķi un atbalstoši apstrādāta.
To, ka drukātais materiāls ir nekaitīgāks videi, pierāda zinātnieku veiktie aprēķini - oglekļa dioksīda emisijas, pavadot piecarpus minūšu internetā, atbilst krāsainas A4 formāta brošūras nodrukāšanai un piegādei uz mājām, bet interneta laikraksta ietekme uz vidi, ja tas tiek lasīts 30 minūšu dienā, ir tāda pati kā drukāta laikraksta ietekmei uz vidi.
Daudzi oponēs par papīra ražošanā izmantotajiem resursiem. Taču Latvija ir bagāta ar mežiem, kas ir papīra pamatizejviela. Turklāt te būtu vietā iebilst, ka papīrs tiek ražots no papīrmalkas jeb krūmiem, nevis daudzus desmitus gadu augušas augstvērtīgas koksnes, un patlaban Eiropā otrreizēji pārstrādā vairāk nekā 70% izmantotā papīra un kartona. Pateicoties ilgtspējīgai mežsaimniecībai, mežu platības Eiropā pieaug par 1,5 miljonu futbola laukumu lielu teritoriju gadā. Šobrīd Eiropā ir par 30% vairāk koku nekā 1950. gadā.
*SIA Drukātava valdes loceklis