Tomēr esam spiesti paust neizpratni par LR Kultūras ministrijas, LR Zemkopības ministrijas un VKKF rīcību, slēdzot nodomu protokolu par valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži ziedojuma sadali 2012. gada mērķprogrammām, neparedzot mērķprogrammu VKKF literatūras nozarei. Saskaņā ar VKKF nolikumu literatūras nozares prioritāte ir oriģinālliteratūras tapšana un izdošana, tā paredz atbalstu ne vien literātiem, bet arī valodniekiem, filozofiem, kulturologiem, tulkotājiem, literatūras pētniekiem, literāru un zinātnisku pasākumu organizatoriem Latvijā un ārvalstīs, grāmatu apgādiem un nodrošina vienu no galvenajām kultūras pieejamības nodrošināšanas funkcijām - iedala līdzekļus grāmatu publiskajam iepirkumam bibliotēkām.
Saskaņā ar 2011. gada 22. decembrī VKKF padomes apstiprināto mērķprogrammu grafiku tikai dažu literatūras un grāmatniecības organizāciju projektiem būs iespējams startēt mērķprogrammu Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi un Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts konkursos, bet tajās nav iespējams gūt atbalstu literārajai jaunradei, vērtīgu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmām, kas vistiešākajā veidā nodrošina latviešu valodas un literatūras pastāvēšanu un pieejamību.
Situācijā, kad vairāk nekā jebkad agrāk apdraudēts latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss Latvijā, uzskatām, ka valsts atbalsts nacionālās literatūras un grāmatniecības pastāvēšanai un attīstībai ir neatbilstoši un neproporcionāli mazs.
2009. gadā pēc VKKF budžeta pirmā radikālā samazinājuma VKKF pārtrauca vai radikāli sašaurināja visu mērķprogrammu un kultūras programmu darbību un visu literatūras nozares mērķprogrammu darbību, bet 2010. gadā, kad VKKF fonda budžets pret 2008. gadu bija samazināts gandrīz četras reizes, palika tikai dažas mērķprogrammas - Profesionālu nevalstisku teātra organizāciju atbalsts, Teātru viesizrādes Latvijā un Profesionālu nevalstisku kultūras organizāciju atbalsts -, literatūras un grāmatniecības jomā nevienas. Grūti nepieminēt, ka vienlaikus literatūras un grāmatniecības nozare saņēma vēl vienu dramatisku triecienu - radikālu PVN palielinājumu bez jebkāda saudzēšanas režīma latviešu oriģinālliteratūras izdošanai.
2012. gads diemžēl iezīmē bīstamu tendenci latviešu valodas, literatūras un grāmatniecības atbalsta jomā, VKKF ietvaros neatjaunojot nevienu no literatūras nozares mērķprogrammām, ieskaitot Starpnozares kultūras programmu lasīšanas veicināšanai, kas devusi būtisku ieguldījumu bērnu un pusaudžu literatūras attīstībā un lasīšanas tradīciju stiprināšanā. Uzskatām, ka tas negatīvi ietekmē un pazemina ne tikai latviešu valodas un literatūras stāvokli Latvijā, bet arī Latvijas tautas vēsturisko izpratni un patriotismu.
2005.-2009. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka ar VKKF atbalstu īstenoja kultūras programmu Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām, kas nodrošināja vērtīgu grāmatu pieejamību bibliotēkās, kā arī sniedza atbalstu ne vien izdevējiem, bet arī rakstniekiem un ilustratoriem publiskā patapinājuma veidā, nodrošinot nozares dzīvotspēju un savstarpējo saikni: izdevējs - rakstnieks - lasītājs, augstvērtīga literatūra - kvalitatīva rakstniecība - izglītots, domājošs lasītājs. Grāmatu publiskais iepirkums bibliotēkām visās mazajās valstīs ir visiedarbīgākais līdzeklis nacionālās literatūras attīstībai. Nelielā tirgus apstākļos tas ir vienīgais veids, kā rosināt izdevējus veikt tik darbietilpīgo, svētīgo un diemžēl arī riskanto darbu - sagatavot un laist klajā jaunu grāmatu pirmizdevumus latviešu valodā. Pēc kultūras programmu likvidēšanas šī iniciatīva (jau kultūras projekta statusā) saņēma niecīgu finansējumu VKKF projektu konkursos, tādējādi bibliotēkām - daudzviet Latvijā vienīgajiem kultūras pieejamības punktiem - liedzot iespēju saņemt jaunākās grāmatas, bet iedzīvotājiem samazina zināšanu pieejamību un līmeni.
Ne mazāk svarīgi ir atjaunot kultūras programmu Lasīšanas veicināšana, kas devusi ilgstošu pozitīvu ieguldījumu lasīšanas tradīciju nostiprināšanā, rakstnieku un ilustratoru atpazīstamībā jaunās paaudzes lasītāju vidū, veicinājusi diskusijas par grāmatām un tajās atspoguļotajām vērtībām. Arī šo kultūras programmu no 2002. gada līdz 2009. gadam īstenoja LNB ar VKKF finansējumu.
Aicinām LR Kultūras ministriju, LR Zemkopības ministriju un Valsts kultūrkapitāla fondu pamatot mērķprogrammu izveides kārtību, proti, detalizēti atbildot uz jautājumu, kāpēc finansējums nav paredzēts literatūrai, grāmatniecībai un lasīšanas veicināšanai, un pārskatīt 2011. gada 6. decembra nodomu protokola saturu, un attiecīgi veikt korekcijas finanšu līdzekļu sadalē, nodrošinot līdzsvarotu un proporcionālu visu kultūras nozaru atbalstu.
Aicinām LR Kultūras ministriju un Valsts kultūrkapitāla fondu atjaunot literatūras un grāmatniecības nozares prioritāro kultūras programmu Jaunu grāmatu un citu izdevumu iepirkums publiskajām bibliotēkām, nodrošinot finansējumu vismaz Ls 100 000 apjomā, atjaunot mērķtiecīgu finansējumu kultūras programmai Lasīšanas veicināšana, nodrošinot to vismaz ar Ls 50 000 finansējumu, un palielināt VKKF finansējumu literatūras nozares projektu konkursiem, tādējādi kaut daļēji atjaunojot finansējumu, kas šim mērķim bija pieejams ekonomiskās krīzes sākumā.
ES pieredze liecina, ka nepārtraukts finansiāls atbalsts valodai, nacionālajai literatūrai un grāmatniecībai veido izglītotu, radošu un patriotisku sabiedrību un pilsoņus, attīsta personības radošumu un uzņēmējdarbības spēju.
Renāte Punka, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja
Arno Jundze, Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras ekspertu komisijas priekšsēdētājs
Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors
Silvija Tretjakova, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja
Jānis Jurkāns, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs
Jānis Oga, Latvijas Literatūras centra direktors
Andra Konste, SIA Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja valdes priekšsēdētāja
Jānis Leja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Vija Kilbloka, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja
Ieva Bečere, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore
FPilnu vēstules tekstu lasiet www.diena.lv