Būs zinošāki
Atbildīgās amatpersonas norāda - izmeklēšanai ārzemēs, kurā ir iesaistīts kāds Latvijas iedzīvotājs, palīdz Eiropols un Interpols. Arī Latvijas policija palīdzējusi izmeklēšanā tādām valstīm kā Lielbritānija, Vācija un Kipra. Taču par cilvēktirdzniecību un ar to saistītajām problēmām Latvijā joprojām nepieciešams gan izglītot iedzīvotājus, sākot jau no skolas sola, gan atbildīgo dienestu profesionāļus, kas ikdienā cīnās ar šiem noziegumiem - policijas ierēdņus, robežsargus, prokurorus un sociālos darbiniekus.
IeM arī izstrādājusi plānu Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kurā izvirzījusi trīs rīcības virzienus cilvēku tirdzniecības un ar to saistīto problēmu novēršanai. «Policijas darbinieki būs ieguvēji pēc šo pamatnostādņu izstrādes. Jebkurš ierindas policists būs zinošs,» teic Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. nodaļas Cīņai pret cilvēku tirdzniecību un sutenerismu priekšnieks Armands Lubarts.
Atbalsts nepietiekams
«Visbiežākie upuri ir cilvēki ar garīgo atpalicību, jo šos cilvēkus ir vieglāk apvārdot,» norāda biedrības Patvērums Drošā māja juriste Gita Miruškina. Tipisks sievietes, kas cieš no cilvēktirdzniecības, fiktīvo laulību vai seksuālas izmantošanas, portrets: līdz 25 gadus veca, no mazpilsētas, ar vidējo izglītību. Šāda sieviete bieži vien ir neprecējusies, taču ar vienu vai diviem bērniem un savas atvases audzina viena. Tādēļ, lai uzturētu bērnus, lēmums nopelnīt ar fiktīvām laulībām šķiet vilinošs.
Kopš 2007. gada biedrības uzmanības lokā gan ir arī fiktīvas laulības, kurās bieži vien cieš ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, kuri visbiežāk ir noslēgti un nevēlas atklāt savas ciešanas.
Miruškina uzsver - patlaban valsts nodrošinātā sešu mēnešu rehabilitācija un piecas papildu konsultācijas divu gadu laikā ir nepietiekami, lai palīdzētu cilvēktirdzniecības upuriem, un būtu nepieciešams papildu finansējums. Tāpat atbalsts būtu nepieciešams diennakts uzticības tālruņa uzturēšanai, kura darbību pagaidām nodrošina biedrība, un informāciju par cilvēku tirdzniecību vajadzētu iekļaut izglītības saturā, par šo jautājumu apmācot arī pedagogus.