Nevajadzētu šaubīties, ka eiro ieviešana ir uzskatāma par jautājumu, kam ir pavisam tiešs sakars arī ar valsts drošību. Bet, ja reiz tā, tad tas ir pamats, lai premjers un citi atbildīgie ministri par to pastāstītu ierindas vēlētājam. Turklāt, kā noprotams no vēstījuma dažādos medijos, nosaukto argumentu par labu pāriešanai uz kopējo kontinenta valūtu vismaz pagaidām neesot par daudz. Tādēļ vēlams, lai valdība spertu vēl vienu soli un piešķirtu eiro diskusijai arī šādu rakursu, to padarot plašāku un mazāk piezemētu.
Gribētos cerēt, ka balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji spēj novērtēt savu ērto, mierīgo dzīvi samērā prognozējamos un stabilos apstākļos. It īpaši tie, kas aizvadītajos 20 neatkarības gados kaut ko tomēr spējuši uzsākt un arī ar nākotni saista dažādas ieceres (tā dēvētais vidusslānis). Šī sabiedrības daļa, iespējams, nemaz nav jāpārliecina par to, cik liela nozīme ir visumā prognozējamajiem noteikumiem, kas nosaka mūsu ikdienu. Par to domājot, vajadzētu atbildēt uz jautājumu, vai tam ir kāds sakars ar Latvijas dalību ES. Un šķiet, tikai aklais pateiks, ka neesot pamanījis būtisku valsts autoritātes kāpumu pēc pievienošanās ES. Tas bija Latvijai milzīgs ieguvums, kas vairoja saimnieciskās izredzes un iespējas (cits jautājums par pašu spējām tās izmantot) un palielināja drošību. Gluži tāpat kā dalība NATO, kas deva garantijas ne tikai Latvijas aizsardzībai, bet arī bija zināms signāls ārvalstu biznesam. Tādēļ nav iemesla domāt, ka arī gājiens no otras puses - ieviešot eiro - nesniegsies pāri finansiāliem un ekonomiskiem ieguvumiem un neskars valsts drošību.
Ir vietā pirms gadu mijas novēlēt arī premjeram nākamgad būt krietni atvērtākam pret drošības jautājumiem. Un, gatavojoties jaunās valūtas ieviešanai, atrast laiku pārdomām par Latvijas drošību nākotnē. Arī tas darāms nopietni. Vismaz divu apstākļu dēļ - gan tāpēc, ka nestabilitāte pasaulē vairojas, gan tāpēc, ka Latvija ir objektīvi neliela valsts. Šķiet, jauna atbilde nav nepieciešama - Latvijai nevis maldīgi jāmeklē kaut kādi negaidīti risinājumi, bet gan jāpieliek visas pūles, lai palīdzētu kļūt stiprākām abām mūsu stratēģiskajām organizācijām - gan ES, gan NATO.
Latvijas uzslavētais krīzes pārvarētājas tēls nav Dombrovska pašreklāmas triks, bet gan nozīmīgs piemērs un pienesums visai ES. Turklāt arī pozitīvi novērtēts. Ne tik labi klājies ar pienesumu NATO, kur esam tālu no 2%. Un nav runa par to, ka šādu aizsardzības finansējumu no Latvijas sagaida ne tikai mūsu lielākais sabiedrotais ASV, bet arī ciešākie kaimiņi ziemeļos igauņi, kas 2% jau sasnieguši. Tas atbilst arī Latvijas interesēm, ja gribam ar atbildību veidot sev drošu nākotni.